Jelgavas Valsts ģimnāzijai – 95.
Tas ir lielu saviļņojumu, pārdzīvojumu un cerību laiks sabiedrības un katra cilvēka dzīvē. Pāri visam ir cerība, ticība un mīlestība, kas nosaka cilvēku savstarpējās attiecības neatkarīgi no tautības un vecuma.
Veido atbalsta grupas
1988. gada vasaras nogalē Latvijā sāka dibināties Latvijas Tautas frontes (LTF) kopas. Atceras latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Rulle: “Skolotāju istabā mācību daļas vadītāja Valentīna Mankus ienesa lapas ar virsrakstu – LTF dalībnieka uzskaites lapa. Iepriekš skolotāju sanāksmē bijām runājuši par notikumiem Latvijā, par cilvēku aktivitātēm un organizēšanos Tautas frontes atbalsta grupās darbavietās, arī skolās.”
Satraukti un vēl neziņas mākti, pedagogi cits pēc cita tās aizpilda. LTF atbalsta grupa izveidojas 1988. gada rudenī, un par tās vadītāju kolektīvs ievēl R.Rulli. 1989. gada rudenī no 105 skolotājiem 73 ir LTF biedri, piesakās arī 26 vecāko klašu skolēni.
Viena no pirmajām atmodas bezdelīgām paceļas debesīs 1988. gada rudenī, kad tiek atzīmēta Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” simtgade, kam par godu Andreja Pumpura muzejs organizē divu dienu pasākumu. Kā katru gadu A.Pumpura dzimšanas dienā, klausītāju vidū ir arī mūsu skolas latviešu valodas skolotāji un skolēni, šoreiz divi lielie autobusi interesentu. Emocionāla ir pirmā diena, kad A.Pumpura bērnības vietā Birzgalē no tuvējās mājas iznes padomju gados saglabātu neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, Velta Līne lasa dzejoli “Tautai”, un, skanot dzejoļa beigu rindām “Tev jādzied: tauta zied, Ja tā tēvu dziesmu dzied”, vienā elpā atskan “Dievs, svētī Latviju”. Pirmo reizi vienkop redzam daudz trimdas dzejnieku. Zinātniskajā konferencē uzstājas ne tikai čehu un japāņu eposa tulkotāji, bet arī Vaira Vīķe-Freiberga, kuras latviešu valoda tā suģestē, ka interesentu grupa brauc uz Rīgu klausīties viņas stāstījumu par saules dainām. Tāpat tiek vākti paraksti par latviešu valodu kā valsts valodu.
1988. gada 18. novembrī pulksten 8 skolas tornītī pirmajiem pilsētā uzvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Skolas kolektīvs sapulcējas skolas priekšā ar svecītēm rokās. Tornīti, klašu logus un dekoratīvos pagrabstāva metāla režģus rotā svecītes. Pasākumu organizē skolas LTF atbalsta grupa un tās vadītāja R.Rulle.
Pirms tam jāizgatavo gan karoga masts, gan jāizdekorē tornītis. To paveic LTF atbalsta grupas vecāko klašu skolēni, īpaši daudz dara Salvis Kļavkalns, Andris Landau, Ivars Strods, Uldis Strazds, brāļi Ainārs un Anrijs Tamisāri. Salvis pēc gadiem atceras, ka karoga mastu gatavojuši Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas darbnīcās, kur citkārt strādājuši ražošanas praksē. Atceras, ka pie karoga stāvējuši 10. klases puiši Normunds Sinkevičs un Jānis Lielcepure un 8. klases meitenes Liene Gudkova un Vanesa Neverovska. Atceras skolotājas R.Rulles vadītās literatūras stundas, viņas stāstījumu par neatkarīgās Latvijas rakstniekiem ārpus skolas programmas. Atceras arī vēstures skolotāju Andri Putniņu, kurš “zinājis īsto Latvijas vēsturi jau toreiz” un stāstījis par to skolēniem.
Tajā rītā skolas koris dzied Latvijas tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju”, arī “Daugav’s abas malas” skolotājas Guntas Paškovskas vadībā. Daudz skatītāju ir arī uz ielas, pat 4. maršruta autobuss apstājas uz veselām 20 minūtēm, kamēr pienāk nākamais. Visi ir saviļņoti un cerību pilni.
Atkal drīkst svinēt Ziemassvētkus
Emocionāli bagāts izvēršas 1988. gada decembris. Svinam Edvarta Virzas 105. dzimšanas dienu. Viesojas literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, pēc tam vecāko klašu skolēni un pedagogi pulcējas skolas aktu zālē, lai mielotos ar Ziemassvētku tradicionālo ēdienu – pelēkajiem zirņiem un kefīru. Tai pašā zālē pēc daudzu gadu aizlieguma svinam Ziemassvētkus. Tas ir nozīmīgs un dziļi izjusts notikums, sevišķi tiem, kas līdz šim svinējuši mājās pa kluso, baidīdamies, ka tiks ieraudzītas sveču liesmiņas, izdzirdēta kāda pusbalsī dziedāta Ziemassvētku dziesma vai pats redzēts iznākam no baznīcas Ziemassvētku vakarā. Ir skaisti rotāta zāle, eglīte, galdiņi skolotājiem, viņu ģimenēm un vecāko klašu skolēniem, ir Ziemassvētku vecītis un priekšnesumi. Viesojas aktieris Edmunds Freibergs, zēnu koris Marutas Tilgales vadībā dzied “Klusa nakts, svēta nakts”, S.Kļavkalns runā dzeju.
LTF grupas sēdes protokolā tā paša gada decembrī lasām, ka viņš kopā ar skolotājām R.Rulli, M.Krūmiņu, I.Cvetkovu un skolēniem A.Landau un Dz.Ģērmani ievēlēti par delegātiem uz novada LTF saietu.
1988./89. mācību gads mūsu skolā nāk ar pārvērtībām arī mācību darbā – Latvijas skolas pāriet uz piecu dienu darba nedēļu un 40 minūšu garām stundām. Skolā tiek atvērtas profilklases: humanitārā, ķīmijas–bioloģijas un matemātikas–fizikas. Deviņās 1.–3. klasēs sāk mācīt angļu valodu.
Notikusi arī kāda būtiska pārmaiņa skatuves noformējumā – Ļeņinu nomainījis auseklītis. Skolas karogs gan palicis vecais – sarkanais –, jo jauna izgatavošana prasa laiku. To iesvēta mācītājs Jānis Priednieks vidusskolas izlaidumā 1991. gadā. Tā vienā pusē ir zinību simbols pūce un uzraksts “Jelgavas 2. vidusskola”, otrajā – “Augsim lieli Latvijai”. Savukārt valsts karogs iesvētīts jau 1989. gada 11. novembrī Sv.Annas baznīcā. Iepriekšējā vakarā skolotājas Ināra Švāne un R.Rulle kopā ar skolēniem S.Kļavkalnu, A.Landau un I.Strodu iztīra un izdekorē baznīcu, bet nākamajā dienā skolas saime svinīgā gājienā dodas uz baznīcu, kur iesvēta karogu. Pēc tam kinoteātrī “Jelgava” noskatās filmu “Lāčplēsis”.
Skolotāji piedalās manifestācijās Daugavmalā, “Baltijas ceļā”. 1991. gada barikādēs Zaķusalā ir skolotāji Reinis Līcis, Antra Pelše, Guntra Gulbe, Guntis Bērziņš, Pēteris Laizāns un Uldis Vanags.
Kad parādās Interfrontes prasība pēc krievu valodas kā valsts valodas Latvijā, aizstāvot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kolektīvs atsaucas uz Latvijas Radošo savienību Kultūras padomes ierosinājumu un tiek savākts vairāk nekā 400 parakstu, ko 1989. gada 25. februārī nosūta laikrakstam “Literatūra un Māksla”. Sarakstos redzam arī dažus krievu valodas skolotāju parakstus. Kurā brīdī pazaudējām šo vienotību?
Līdz sirds dziļumiem satriec postošā zemestrīce Armēnijā, kas pilnībā iznīcina Spitaku un Ļeņinakanu. Visi iesaistās līdzekļu vākšanā zemestrīcē cietušajiem. Atpūtas un ārstniecības kompleksā “Cīrulīši” Cēsīs atrodas vairāk nekā 500 armēņu bērnu, viņu vajadzībām skolēni mājās un mācību stundās ada zeķes, cimdus, šalles, vāc kancelejas piederumus. Skolas LTF grupa organizē šīs palīdzības nogādāšanu adresātam.
Olu cīņas pionieru istabā
Blakus LTF grupai turpina darboties arī komunistiskās partijas pirmorganizācija. Tās lielāko daļu veido skolotāji, kas ir gatavi pārmaiņām. 1988. gada 8. decembrī atklātajā partijas sanāksmē tiek kritizēts prokurors J.Dzenītis, aizstāvēti avīze “Padomju Jaunatne” un TV raidījums “Labvakar”. Pirmo reizi atklāti tiek apspriesti jēdzieni “nacionālisms” un “demokrātija”. Sapulcē pieņemtos viedokļus izklāsta vēstulē, ko nosūta laikrakstam “Padomju Jaunatne”. Kādu dienu pirmorganizācija sanāk uz savu pēdējo sapulci. Jautājums viens – par organizācijas pastāvēšanu. Tiek nolemts, ka skolā šāda organizācija nav vajadzīga.
Arī komjaunatnes darbā vecais mijas ar jauno. Kādā paziņojumā lasām, ka skolā notiks Lieldienu atzīmēšana. Programmā: 1) konkurss par interesantāk un skaistāk izkrāsoto vistas izdēto olu; 2) starpbrīžos pagrabā būs uzstādītas mazās šūpoles – šūpoties varēs jebkurš un jebkura; 3) pēc sestās stundas pagrabā notiks olu konkursa uzvarētāju apbalvošana un Lieldienu izsole, kurā iegūto naudu pagraba interešu klubs izmantos pasākumu organizēšanai; 4) pēc trešās stundas pionieru istabā noritēs olu cīņas. Vienlaikus visi tiek aicināti uz komunistisko sestdienas talku par godu V.I.Ļeņina dzimšanas dienai. Nemanot pazūd pionieru organizācija, pārtrauc atzīmēt Padomju Armijas dienu un organizēt militārās skates. Bet Neils Kalniņš ar klasesbiedru Jāni Griķi atver skolas kafejnīcu.
Pašdarbības kolektīvi iegūst otru elpu. Lai ko arī darītu, viss veicas. 1989. gada decembrī Ārija Lamberga, kā katru gadu, rīko Latvijas skolēnu sarīkojumu dejotāju konkursu, ko nosauc par “Ziemassvētku valsi”. Tas vairāku gadu garumā kļūst par skolas Ziemassvētku simbolu.
1989. gada Padomju Latvijas VI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos sarīkojumu deju kolektīvs kļūst par pirmās pakāpes laureātiem. Svētkos piedalās arī jauktais koris un pūtēju orķestris. Koru karos toreizējā Jelgavas 2. vidusskola iegūst otro vietu. M.Tilgales zēnu korim jau otro reizi pirmā vieta un ceļojošais karogs.
1990. gada vasarā XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos piedalās skolas jauktais koris G.Paškovskas vadībā (jau ar nosaukumu “Skali”). Dzied skolēni, absolventi un skolotāji. Dzied Andreja Jurjāna kantāti un lūdz baltas dienas Tēvijai. Komponists Imants Kalniņš to min kā īpaši emocionālu brīdi. Koru karos izcīnīta otrā vieta. Tas ir sākums uzvarām daudzos starptautiskos koru konkursos un skatēs.
1988. gadā sevi piesaka TV sporta sacensības “Lielā balva”. Piedalās arī mūsu skola. Pirmajā komandā 12. klašu skolēni Inese Leoho, Kristīne Vīksne, Māris Baško, Edgars Bīrovs, Ģirts Jonkus. Uzvara! 1999. gadā – pusfināls. 2004. gadā – pusfināls. 2005. gadā trešo reizi skolotājas Anitas Balsas vadītā komanda ir tuvu galvenajai godalgai.
Veidojas jaunas skolas tradīcijas, kas saistītas ar savas tautas pagātnes izzināšanu, ar latviešu tautas folkloru. Rodas vēlme izteikties, debatēt par dažādiem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Savu vietu ieņem erudītu konkursi, mācību priekšmetu nedēļas, mākslas dienas. Jauno tradīciju pamatā ir skolēnu un skolotāju aktivitāte, radoša sadarbība, savstarpēja cieņa, mīlestība pret savu skolu un tās vēsturiskajām tradīcijām. Liela nozīme ir skolēnu pašpārvaldei.
