Izvēloties profesiju, bieži vien neiztikt bez karjeras konsultanta.
Ja cilvēks būtu robots, viņam itin viegli varētu piešķirt funkcijas un virzīt uz konkrētu mērķi darba tirgū – veikalu, rūpnīcu, frizētavu, valsts iestādi vai skolu. Tomēr mums piemīt dvēsele, kas tiecas uz piepildījumu arī profesionālajā jomā, kad svarīgi pēc iespējas ātrāk atrast un apzināties sevi, lai darba ziņā iekāptu pareizajās «kurpēs». Ja tās spiež, ir par lielu, šauru vai platu, nekāda dižā staigāšana nesanāks. Labā ziņa ir tā, ka neīstās «kurpes» var (un pat vajag) mainīt. Lai nekļūdītos izvēlē, savu palīdzību gan skolēniem, gan pieaugušajiem gatavas piedāvāt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantes Helga Kanča un Marika Matvejeva.Atbalsta Eiropas fondiKarjeras konsultēšana Latvijā izdzīvojusi līkloču ceļus – no profesionālās orientēšanas pasākumiem skolās, ko organizēja Profesionālās orientācijas kabinets, tad Karjeras izvēles valsts centrs un visbeidzot Profesionālās izvēles valsts aģentūra, līdz šā brīža situācijai, kad ieteikumus darba dzīves virzīšanā piedāvā NVA konsultanti. Tomēr profesija ir salīdzinoši jauna, jo tikai šovasar maģistra grādu profesionālajā studiju programmā «Karjeras konsultants», ko piedāvā Latvijas Lauksaimniecības universitāte līdz ar vēl četrām Latvijas augstskolām, saņems pirmie šīs jomas speciālisti (arī H.Kanča un M.Matvejeva). Zīmīgi, ka studiju programma veidota ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu – kamēr mēs vēl ausāmies, domājam un pārkvalificējam, Eiropa jau sen apzinājusies, kā konsultants var palīdzēt cilvēkam pēc iespējas ātrāk atrast savu vietu darba tirgū.«Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tā nedrīkst, bet citās valstīs, ja redz, ka bērns būs praktiskā darba darītājs, viņu nespiež apgūt vairāk par pamatizglītību, kas parasti ir līdz 6. klasei, bet virza uz arodizglītību. Somijā, piemēram, liela ietekme ir arī vecāku nostājai – esmu fermeris, man vajag sava darba turpinātāju!» zina stāstīt NVA vadošā karjeras konsultante H.Kanča. Tomēr šī pieeja sarežģī iespēju pusaudzim vēlāk dzīvē kaut ko mainīt, iestāties augstskolā vai izvēlēties citu profesiju. Šajā ziņā Latvijā ir labāk, jo «16 gados daudzi vēl tikai meklē sevi. Mūžizglītības ideja jebkurā vecumā, manuprāt, ir ļoti atbalstāma», pārliecināta M.Matvejeva.Palīdz bez maksasKarjeras konsultants ir palīgs jebkuram, bet NVA speciālistes galvenokārt strādā ar bezdarbniekiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem bez darba pieredzes, vecākiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, cilvēkiem pēc soda izciešanas un tiem, kam noteikta invaliditāte, kā arī pirmspensijas vecuma ļaudīm. Ja atliek laiks, speciālistes neatsaka vizīti skolās, bet labprāt konsultē skolēnus individuāli aģentūras filiālē Skolotāju ielā 3. Konsultāciju parasti ievada pārrunas, kurās noskaidrojas klienta vajadzības un problēmas. Tad, ņemot vērā vēlmes, motivāciju, vecumu, izglītības stāvokli un citas nianses, tiek piemeklētas cilvēkam piemērotas metodes, informatīvie materiāli par profesijām un izglītības iespējām, vingrinājumi interešu izpētei, kā arī testi profesionālā darbības tipa, intelektuālo, darba spēju, personības īpatnību un citu faktoru izpētei. Vizīte Karjeras pakalpojumu kabinetā ir bezmaksas, tāpat kā iespēja desmit reizes konsultēties ar psihologu, kas īpaši nozīmīgi brīdī, kad zem kājām zūd šķietami drošais pamats – darbs.Tomēr lielākā daļa bezdarbnieku pie konsultantēm nokļūst, piesakoties pārkvalifikācijas programmām, kad speciālistes ir kā pirmais atlases posms, nosakot kandidāta piemērotību konkrētajam darbam. Vēl nesen tas netika prasīts, un grupās sabira visi, kas vēlējās. Daudzi apguva zināšanas vien savam priekam, tā lieki tērējot valsts piešķirtos līdzekļus. Pašlaik gan zem lielas jautājuma zīmes ir arī pašas programmas, jo līdz ar izmaiņām darba tirgū nav nekādas garantijas, ka cilvēks savu vietu tiešām atradīs. Viss ir iespējams!Profesijas izvēlē būtiski sakrist trīs faktoriem – gribēšanai, varēšanai un vajadzībai –, norāda karjeras konsultantes, tomēr bieži vien šo izvēli ietekmē un traucē citi blakusapstākļi. «Ja cilvēks sāk sevi pētīt un «attin filmu atpakaļ», noskaidrojas, ka daudzi izvēlējušies profesiju nejauši, jo gājuši draugiem līdzi vai mamma nelaidusi uz Rīgu mācīties,» raksturo M.Matvejeva, un H.Kanča papildina: «Skola bijusi tuvāk mājām, tētis teicis, ka tūlīt jāsāk strādāt, šķitis, ka iecerētais arods patiks!», tā akcentējot it kā sīkumu būtisko nozīmi karjeras izvēlē. Šādi izraugoties profesiju, agri vai vēlu var piedzīvot atskārsmi, ka darbs nepatīk un pietrūkst motivācijas to turpināt. Ko nu? Īpaši, ja gadi aizsteigušies vēja spārniem! Konsultantes pārliecinātas, ka nekad nav par vēlu, grūtu vai neiespējamu mēģināt savu dzīvi mainīt. Jānoskaidro tikai, kurā virzienā doties. Sen arī pagājis tas laiks, ka studēt bija atļauts līdz 35 gadu vecumam. «Mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkam atrast intereses, kuras it kā snaudušas, bet var īstenot, atmodinot sapni!» atzīst M.Matvejeva.«Pie mums pērn bija atnākusi aptuveni 50 gadu veca sieviete ar īpašām vajadzībām. Aizpildot interešu testus, noskaidrojās, ka viņai piemērotā joma ir sociālā palīdzība un psiholoģija. Izrādījās, tieši to sieviete bija arī vēlējusies apgūt pēc vidusskolas, tomēr dzīve iegrozījās citādi. «Vēl nekas nav nokavēts,» iedrošināju viņu. «Vai tiešām?» sieviete bija neizpratnē. Katalogā atradām profesiju, uzzinājām, kur to var apgūt, un noskaidrojām, cik tas maksā. Tagad šī sieviete ar meitas atbalstu mācās,» veiksmes piemērā dalās H.Kanča, mudinot lauzt stereotipu varu. Karjeras konsultantsKonsultē, informē un izglīto klientu, kā arī sadarbojas ar partneriem karjeras veidošanas jautājumos profesijas un izglītības izvēlē, darba meklēšanā, karjeras plāna izstrādē.Veic pētniecisko un metodisko darbu (pēta klienta intereses, vērtības, prasmes, spējas, motivāciju un to samērojamību ar darba tirgus piedāvājumu, apzinās klienta veselības stāvokli, analizē profesijas saturu un tās piemērotību klientam).Svarīgi prast orientēties sabiedrībā notiekošajos procesos, integrēt teoriju praksē, plānot, organizēt un vadīt, prezentēt informāciju, lietot informācijas tehnoloģijas, prast motivēt, zināt svešvalodas. Jāpiemīt tolerancei, empātijai (spējai iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī) un saskarsmes kultūrai.
