Neviens no «Ziņu» aptaujātajiem Kakužēnu kapulauka apkārtējo māju iedzīvotājiem šajā ar likumu aizsargātajā teritorijā nav manījis zagļu rakāšanos, kas varētu būt notikusi novembrī. Iepriekš gan bagātības meklētāji tur redzēti. Līdzīgi noziegumi Latvijā nav retums, un zinātnieki domā, ka agri vai vēlu kāds no «melnajiem arheologiem» par pastrādāto atbildēs tiesas priekšā.
Zemgaļu senais kapulauks Mīklas kalnā, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā pie Kakužēnu mājām pretī vecajai Salgales baznīcai, izskatās kā tikko jūtams krasta paaugstinājums, kas mazliet pacēlies pļavā. Pie tā nav nekādas norādes, ka šī būtu ar likumu aizsargāta teritorija. Vasarās tur ganās Kakužēnu saimnieku govis, zemi art tur nav atļauts. Vieta atklāta, bet nomaļaVēlā rudens dienā apmēram trīssimt metru rādiusā ap Kakužēnu kapulauku nav neviena cilvēka, ja neskaita Lielupes vidū makšķernieku gumijas laiviņu ar diviem vīriem, kuri, visticamāk, ir pilsētnieki. Izrakņājumi Mīklas kalnā redzami vairākos desmitos vietu. Pāris lāpstu platuma un arī nedaudz lielākās bedres nolīdzinātas, no tālienes tādus «kurmja rakumus» var nepamanīt. Kakužēnu māju iedzīvotājs Rodrigo Linde spriež, ka, visticamāk, kapulauka apzadzēji savu melno darbu veikuši vakara krēslā vai tumsā. «Tagad ir skrajāks, taču pirms lapu nokrišanas no mūsu pagalma seno kapulauku nevarēja saskatīt,» saka R.Linde. Lielupes pretējā krastā esošo Baznīckroga māju īpašnieks Pēteris Salkazanovs teic, ka tā sauktos «melnos arheologus» ar detektoriem mājām apkārtējos laukos manījis bieži. Kāds no viņiem P.Salkazanovam stāstījis, ka meklējot un pa laikam arī atrodot senas monētas no zviedru un pat hercoga Jēkaba laikiem. Taču par rakņājumiem Lielupes pretējā krastā Kakužēnu kapulaukā Baznīckroga īpašnieks neko nezināja. Noziedznieki darbojušies grupāArheologs Guntis Zemītis atceras, ka Kakužēnu kapulaukā savulaik arheologa Jāņa Graudoņa vadībā veikti arheoloģiskie izrakumi. Toreiz konstatēti seno zemgaļu apbedījumi laika posmā no 5. līdz 12. gadsimtam. «Nevienu pieminekli arheoloģiskās ekspedīcijas jau līdz galam neizpēta. Parasti kaut ko atstāj nākamajām paaudzēm, kad ir uzlabojušās darba metodes,» paskaidro zinātnieks. Šoreiz zagļi centušies paņemt šo nākamajām paaudzēm atstāto mantojumu. Priekšmetus ar zinātnisku vērtību – rotas, ieročus, kaulus un citus –, pēc G.Zemīša teiktā, tur var atrast pat mazāk nekā pusmetra dziļumā. Tādēļ ar detektoru, kas uztver dzelzi un bronzu, tos uziet varot diezgan vienkārši. «Latvijā par senkapu apzagšanu ierosināti vairāk nekā desmit kriminālprocesu. Gan jau agri vai vēlu kāds sēdēs cietumā,» saka G.Zemītis. Viņš piebilst, ka pašlaik speciālisti rosina izmaiņas likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību», kas valsts varas pārstāvjiem dotu tiesības pārtraukt nelegāli iegūto senlietu tirgošanu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Gunta Skulte, kas kopā ar policistiem pārbaudīja nozieguma vietu, informē – nelegālie izrakumi veikti apmēram divtūkstoš kvadrātmetru platībā. Atsegtas 48 kopiņas. Izmeklēšanā radies iespaids, ka zagļi darbojušies grupā, manītas arī automašīnas pēdas. Aicina ziņot, ja redzējuši racējusSaistībā ar zādzību ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 228. panta «Par kapa apgānīšanu». Sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Policija lūdz palīdzēt lietas izmeklēšanā katru, kuram varētu būt kāda informācija par šo noziegumu, kā arī būt modriem, redzot aizdomīgu racēju rosīšanos citās vietās. Arī Jelgavas novada pašvaldība lūdz atsaukties ikvienu, kas Jaunsvirlaukas pagasta Kakužēnu senkapos manījuši darbojamies aizdomīgas personas. Iedzīvotāji aicināti ar jebkādu informāciju vērsties Pašvaldības policijā, lai pēc iespējas ātrāk notvertu ļaundarus un novērstu plašākus postījumus, zvanot inspektoram Aivaram Bērziņam pa tālruni 26629947 vai novada Pašvaldības policijas priekšniekam Haraldam Dauginovičam pa tālruni 63012254 vai 20242360.
