Lauksaimnieki gatavi samazinājumam, taču saredz lielākas taupības iespējas ministrijas padotības iestādēs.
Šogad lauksaimniekiem nacionālajās subsīdijās bija paredzēts izmaksāt ap 28 miljoniem latu. Ap 22 miljoniem jau nonākuši zemnieku kontos, tādēļ pēc valsts budžeta grozījumiem, kas paredz šāgada subsīdiju apmēru samazināt par trim miljoniem latu, izmaksājami paliks tikai vēl aptuveni divarpus miljoni. Par to, kā un kam šo summu izmaksās, lemsim kopā ar lauksaimnieku organizācijām, «Ziņām» saka Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Biedrība «Zemnieku saeima» pieļauj, ka līdzekļu samazinājums varētu skart tā dēvēto ciltsdarba maksājumu, jo tas vēl nav nonācis pie lauksaimniekiem. Grib, lai mazāk skar ražotājus Lauksaimnieki ir gatavi piedalīties valsts glābšanā, bet valsts pārvaldei jāizvērtē visas taupības iespējas, iepriekš izteicies lauksaimniecības produktu ražotāju organizācijas «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Sarunā ar «Ziņām» viņš atturējās nosaukt konkrētas nozares, kurās strādājošajiem zemniekiem varētu samazināt subsīdiju apmēru. Iespējams, bez subsīdijām varētu palikt tie, kas nav saņēmuši ciltsdarba maksājumus, taču to vēl lems zemnieku nevalstiskās organizācijas. J.Lazdiņš norāda, ka ministrijās būtu jāizvērtē visas funkcijas, no kurām būtu iespējams atteikties vai arī kuras pašreizējā situācijā nebūtu tik svarīgas, un tikai tad varētu samazināt finansējumu ražojošajai daļai. «Valstij jāsaprot, ka bez ražošanas valsts budžetā nodokļus iekasēt nebūs iespējams,» teicis J.Lazdiņš.Valsts subsīdijas lauksaimniekiem jau pagājušā gada beigās samazināja par 40 procentiem. «Labi, ka februārī izdevās izcīnīt papildu 27 miljonus latu piena nozarei, no kuriem patlaban apgūti 10 miljoni. Vēl gan nav zināms, kurai lauksaimniecības nozarei tiks samazināti šie trīs miljoni latu, taču jebkurā gadījumā lauksaimnieki bija rēķinājušies un plānojuši saņemt šo atbalstu. Situācija zemnieku saimniecībās nav būtiski uzlabojusies. Par to liecina zvērināto tiesu izpildītāju sarakstos redzamās zemnieku saimniecības, kas līdz šim nebija vērojams,» vērtē «Zemnieku saeimas» pārstāvis.Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzinis, ka lauksaimniekiem kopš 2006. gada valsts subsīdijas saglabājās nemainīgas – 32 miljoni latu –, lai gan citām nozarēm šajos gados atbalsts būtiski paaugstināts. «Ja lauksaimniekiem gada sākumā nebūtu izdevies izcīnīt papildu līdzekļus piena nozarei, šis trīs miljonu samazinājums būtu traģisks,» sacījis A.Krauze.Ministrija gatava «apcirpt sevi»Zemkopības ministrijas budžetu valdība rosinājusi samazināt vēl par vairāk nekā 13 miljoniem latu. Valdības piedāvātais variants grozījumiem likumā par valsts budžetu 2009. gadam paredz, ka atlīdzībai paredzētie finanšu resursi tiks samazināti par 6,3 miljoniem latu. Arī preču un pakalpojumu iegādei ZM izdevumi būs jāsamazina vēl par pieciem procentiem, kas naudas izteiksmē ir 808 775 lati.Iepriekš ministrija budžeta samazinājumu bija plānojusi par 12,5 miljoniem latu, neskarot valsts subsīdijas lauksaimniekiem. Ministrijas un tās pakļautības iestādēm 2009. gada valsts budžeta grozījumos, ko veica pagājušā gada decembrī, budžetu jau samazināja par 29,4 miljoniem latu. J.Lazdiņš no «Zemnieku saeimas» gan norāda – kaut departamentu skaits ministrijā no 15 samazināts līdz deviņiem, aizvien esot iespējas ietaupīt, neskarot ražotājus. Viņš kā piemēru minēja Lauksaimniecības datu centra un Pārtikas un veterinārā dienesta apvienošanu, bet vairākas valsts aģentūras, pēc viņa teiktā, varētu likvidēt, funkcijas nododot citām iestādēm. Arī D.Muceniece no Zemkopības ministrijas «Ziņām» sacīja, ka pamatā samazinājums tiks veikts uz ministrijas centrālā aparāta un pakļautības iestāžu uzturēšanas līdzekļu rēķina. «Tiks turpinātas strukturālās reformas gan ministrijā, gan pakļautības iestādēs, stingri nosakot prioritātes veicamajās funkcijās, tiks samazinātas arī ministrijas pārziņā esošās aģentūras,» apliecināja D.Muceniece, piebilstot, ka precīza informācija būšot zināma šajā nedēļā. Paredzams, ka jau ar 1. jūliju spēkā stāsies vairākas Zemkopības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu strukturālās izmaiņās. Grozījumi normatīvajos aktos paredz Sanitārās robežinspekcijas kā atsevišķas struktūrvienības likvidēšanu, to iekļaujot Pārtikas un veterinārā dienesta centrālajā aparātā. Vienlaikus Ciltsdarba valsts inspekcijas funkcijas tiks nodotas Pārtikas un veterinārajam dienestam un valsts aģentūrai «Lauksaimniecības datu centrs».
