Senos laikos esot bijis tāds burvju katliņš, kas vārījis saldu putru, kad tam pateikts: katliņ, vāries! Vienīgi – bijis savlaicīgi jāpasaka arī apstāšanās buramvārdi, lai putra neietu pāri malām.
Senos laikos esot bijis tāds burvju katliņš, kas vārījis saldu putru, kad tam pateikts: katliņ, vāries! Vienīgi – bijis savlaicīgi jāpasaka arī apstāšanās buramvārdi, lai putra neietu pāri malām. Reiz katliņš nonācis rokās kādam puisietim, kas zinājis, kā saldo putru dabūt, bet nezinājis, kā vārīšanos apturēt. Toreiz katliņš pievārījis pilnu pasauli ar saldu putru tiktāl, ka kaimiņam pie kaimiņa vajadzējis ēsties cauri savārītajam labumam.
Pagājušās nedēļas beigās
120 km no Japānas galvaspilsētas Tokijas kaimiņš pie kaimiņa nevarēja pat «izēsties» cauri, jo negadījuma dēļ Tokaimuras atomelektrostacijā 300 000 civiliedzīvotāju tika ieteikts neiziet no mājām. Bailēs no radioaktīvās apstarošanas durvis aizvēra bankas, slimnīcas, bet radioaktīvo vielu noplūšanas dienā skolēni un bērnudārznieki mājās varēja atgriezties tikai vēlu vakarā. Stāvokli pasliktinājis sīkais lietutiņš, kas rasināja, uzjundot gaisā nokļuvušās bīstamās vielas. Tokaimuras iedzīvotājiem un apkārtnes ļaudīm esot paveicies, jo ārpus atomelektrostacijas sienām nokļuva 99% «īslaicīgi dzīvojošo» ķīmisko elementu, kā, piemēram, jods, kriptons un ksenons, kas sadalās jau pēc dažām minūtēm, augstākais – stundām. Šādai informācijai vajadzētu nomierināt vietējos iedzīvotājus, diemžēl tikai ne tos, kas siltajā rudens dienā liktenīgajā brīdī pastaigājās ar bērniem, dauzījās skolas pagalmā vai aprušināja dārziņus. Policisti, kas apsargāja bīstamo objektu, negadījuma laikā nemaz nenojauta stāvokļa nopietnību, līdzīgi kā ugunsdzēsēji un neatliekamās palīdzības ārsti, kas ieradās bez speciālā apģērba, saņemot lielu apstarojuma devu.
Bet viss sākās tieši tāpat kā pasakā, kad trīs strādnieki 2,3 kilogramu urāna vietā ierīces uzpildīja ar 16 kilogramiem minētās vielas, izraisot bīstamu ķēdes reakciju, kuru speciālisti ilgu laiku nespēja apstādināt. Zinātnieki arī pēc stāvokļa noregulēšanas skeptiski raudzījās uz ķēdes reakcijas beigšanos, paredzot, ka tā vēl varot atsākties un viegli uzelpot varēšot tikai pēc uzpildes ierīču pārbaudes. Kas tikai neatklājās pēc katastrofas! Nekārtība, neizdarība, nolaidība, drošības normu neievērošana un patvaļīga to pārveidošana, nesaskaņojot ar darba drošības institūcijām. Kā jau jūnijā pierādīja Beļģijas dioksīna skandāls, kad atklājās pārtikas drošības pārkāpumi visā valstī, Japānas augsti attīstītais rūpniecības līmenis izsaucis amatpersonu bezatbildīgu paļaušanos uz «kloķīšiem», kas paši noregulēšoties, kā vajag. Paradoksāli, ka Tokaimuras katastrofa pēc visiem priekšrakstiem nekādi nevarēja notikt, jo atomstacijā nav priekšnoteikumu, kuru rezultātā varētu izraisīties bīstamā ķēdes reakcija. Tomēr prakse pierādīja, ka nekas nav neiespējams.
Japānā notikušais negadījums licis uzvirmot jaunam protestu vilnim visā pasaulē, vēršoties ne tikai pret jaunu atomspēkstaciju celšanu, bet arī pieprasot pārbaudīt vecās. ASV un Eiropas atomeksperti vienā balsī atspēko protestus, ka tāda katastrofa, kāda izraisījās pagājušā nedēļā Tokaimurā, nedz vienā, nedz arī otrā kontinentā nevar notikt. Japānas kodolspēkstacijās izmanto citādas izejvielas nekā Eiropā vai ASV. Tomēr nevajadzētu lolot ilūzijas, ka Eiropas atomelektrostacijās nekas nenoiet greizi. Piemēram, Vācijā laika posmā no 1988. līdz 1997. gadam kopumā bijuši 2030 sīkāki vai mazliet lielāki negadījumi šajos dzīvībai bīstamajos objektos. Francijā šā gada maijā, iedarbinot jaunu reaktoru, notika liela dzesēšanas (radioaktīvā) ūdens noplūde, un pārbaudes rezultātā atklājās, ka pieļautas rupjas konstrukciju kļūdas. Dzīvībai un apkārtējai videi drošākas kodolspēkstacijas savukārt nav izdevīgi būvēt, jo to izmaksas vairākkārt palielinās, sadārdzinot arī saražoto produkciju. Tikmēr jau pavasarī parādījās «piesardzīgas» ziņas, ka piecos Ukrainas reaktoros kļūmju un negadījumu skaits pamazām palielinās. Uzmācīgo domu uzbūvēt atomelektrostaciju Vidusjūras piekrastē nav atmetusi arī Turcija. Izvēlētā vieta atrodas 600 kilometru attālumā no šogad notikušās zemestrīces un tikai 200 kilometru no 1998. gadā notikušās zemestrīces epicentra…
Skaidrs ir viens: līdz ar Japānas negadījumu kodolspēkstaciju ēras noriets vēl nesāksies. Arī pašā Japānā ne. Pirms pagaidām lielākā šāda veida negadījuma Japānā Uzlēcošās Saules zeme bija viena no nedaudzajām rūpnieciski attīstītajām valstīm, kur vēl aizvien tika intensīvi būvētas atomelektrostacijas. Japānas valsts līdz šim ir ieguldījusi vairāk nekā 15 miljardu dolāru dažādu kodolspēkstaciju rūpniecisko aspektu izpētē. Pašlaik Japānas atomelektrostacijās saražotā enerģija sedz 33% no kopējā patēriņa, bet jau 2010. gadā tika plānots, ka procentuāli šī daļa palielināsies līdz 40% un nākamo piecpadsmit gadu laikā darboties sāks vēl 40 elektrostaciju. Kaut arī ieguldījumi un nākotnes plāni ir lieli, trīsdesmit gadu laikā, kopš Tokaimurā darbojas kodolspēkstacija, notikušas tikai sešas katastrofu simulāciju mācības. Pēdējās bijušas 1991. gadā, un tajās piedalījās augstākais 200 cilvēku. Dīvaina attieksme valstī, kur katru gadu 1. septembrī tiek atzīmēta katastrofu diena.
Savulaik netālu no Liepājas tika svinīgi iedzīts stabiņš, apzīmējot vietu, kur iecerēta atomelektrostacijas būve… Bet ideja par «lēto» enerģijas ražošanas veidu Latvijā ik pa laikam atdzimst no jauna.
