Puisis, izgājis cauri «elles liesmām», vēlas dzīvi sākt no jauna
Artūram (vārds mainīts) ir tikai 16 gadu. Divus viņš vēlas izsvītrot no savas dzīves uz visiem laikiem. Pa šo laiku puisis jau bijis atskaitīts no skolas, iekļuvis atkarību jūgā un iesaistījies kriminālnoziegumā. Tiesa, jau pāris gadu puisis mēģina dzīvi sākt no jauna un ir apņēmies nekad vairs neatgriezties tur, no kurienes bijis tik grūti izrāpties, – viņš to sauc par elli. Artūrs vēlas dzīvot godīgi, mācīties un dienās apgūt labu profesiju. Pagaidām tas viņam izdodas, taču jaunietis lūdz cilvēkus, kas viņam varētu palīdzēt nekrist atpakaļ, jo pēc atkārtota kritiena, kā viņš pats saka, iespējams, vairs neizrāpsies… Uz sarunu Artūrs ierodas sakautrējies un sākumā mazrunīgs, var manīt, ka viņā paslēpusies vainas apziņa un kauna izjūta. Tas liecina, ka viņš gatavs pārmaiņām un jaunai dzīvei. Aiz «neko darīt»Puisis nāk no daudzbērnu ģimenes, vecākie brāļi devušies savā dzīvē, bet Artūrs ar brāli un māsu joprojām mīt pie vecākiem. Tētis ģimenē ir vienīgais pelnītājs, un pusaudzis atzīst, ka ar iztikšanu klājoties gaužām grūti. Pirmos gadus Artūram skolā veicies lieliski – bijušas labas sekmes, arī blēņas un palaidnības galvā nav nākušas. Lūzums bijis 5. klase, kad puisis pārgājis mācīties uz «lielo» skolu. «Uznāca slinkuma periods, sāku bastot stundas, vienkārši ar draugiem gājām parkā vai kādā nomaļākā vietā un nogaidījām, kad paies diena. Uz skolu sauca vecākus, bet barā jau nav izvēles – ja basto, tad visi. Kompānijā bijām vairāki zēni,» stāsta puisis. Iesākumā par skolas pusdienu naudu pusaudži sametušies cigaretēm un pīpējuši, tad sakārojies kas «nopietnāks», un aiz «neko darīt» zēni sākuši pievērsties apreibinošām vielām. Viņi izvēlējās lētāko variantu – līmes ostīšanu. «Rodas kaifs, lielo līmes tūbiņu par latu var nopirkt tepat Jelgavas tirgū, nekādas īpašās smakas pēc ostīšanas arī nav, lai vecāki varētu nojaust. Pieradums izveidojās drīz, jo gribējās to darīt katru dienu,» atklāti stāsta Artūrs. Uz tiesājamā solaJaunieši visbiežāk apreibinājušies jaunceltnēs un pamestās mājās, bet dažkārt arī skolas garderobē. 14 gadu vecumā Artūrs ar jau ierasto kompāniju atkal aiz «neko darīt» uz ielas piekāva un apzaga cilvēku. «Viens no zēniem bija iepriekš tiesāts, bet man piesprieda nosacīto sodu, jo līdz šim ar likumu nebija problēmu. Tagad man ik pa noteiktam laikam jāatrādās probācijas dienestā un jāatskaitās. No turienes mani aizsūtīja uz konsultāciju pie Mārītes Oses Jelgavas Atkarību profilakses centrā,» atceras Artūrs. Sākumā viņam licies, ka tur puisim tikai «skalo smadzenes», taču ar katru nākamo reizi viņš sācis saprast, ka vēlas mainīties un ka iespējams dzīvot citādi. Mērķis – mainīties uz visiem laikiemNu jau gandrīz divus gadus Artūrs pielicis punktu gan līmes ostīšanai, gan smēķēšanai, jaunietis apmeklē Atkarību profilakses kabinetu, kurā darbinieces palīdz puisim ķepuroties un sniedz atbalstu. Artūrs atsācis mācības Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā un šogad sekmīgi pabeidzis 5. klasi, ieguvis jaunus draugus. Artūrs neslēpj, ka ļoti mīl savu mammu, un atzīst, ka ar savu rīcību viņai ļoti nodarījis pāri. Kā jebkuri vecāki, arī Artūra mamma un tētis tic, ka dēls patiesi mainījies uz labo pusi un reiz piedzīvotais nekad neatgriezīsies. Viņš ir vienīgais bērns ģimenē, kuram ir tāda pagātne. Vecāki gatavi dēlam palīdzēt – Artūram dzīvoklī piešķirta sava istaba, tikai tā ir tukša un neapdzīvota, bet līdzekļu, par ko to iekārtot, vecākiem nav. «Es ļoti gribētu pats savu istabu izremontēt – izlīmēt tapetes un nokrāsot grīdu, tāpēc iedomājos, ka varbūt kāds man var palīdzēt ar materiāliem. Tad būs, kas lietderīgs paveikts, jo līdz skolai tā īsti nav, ko darīt. Zinot, ka tā būs mana istaba, būs arī citādi dzīvot,» smaida puisis un sapņo pēc skolas iegūt pavāra profesiju. Uz jautājumu, kas būtu jāņem vērā, lai tā nenotiktu ar citiem jauniešiem, zēns ilgi nedomā un atbild: «Vecākiem jāveltī vairāk laika saviem bērniem – sarunājoties ar viņiem, ejot kopīgi uz veikalu vai braucot kaut uz mežu staigāt, lai viņš nejustos atstumts un pamests.» Aicina palīdzētArtūrs un viņa ģimene lūdz palīdzēt ar remontam noderīgām lietām – tapetēm, tapešu līmi, logu un grīdas krāsu, kā arī bērnu rakstāmgaldiem (ģimenē aug vēl divi skolēni), krēsliem, taburetēm, grāmatu plauktiem, dīvānu vai gultu, lustru Artūra istabā, noderētu arī paklājs, televizors, dators, kāds mūzikas atskaņotājs. Ģimene dzīvo tirgus apkaimē. Artūra mammai Ingrīdai var zvanīt pa tālruni 26856577.
