Sievietei par krūtīm ir jārūpējas tāpat kā par sava organisma vispārējo labsajūtu. Krūtis ir sievietes veselības spogulis, ko iespaido ikdienas stress, nepilnvērtīgs uzturs, sarežģījumi ģimenē un citas slimības.
Sievietei par krūtīm ir jārūpējas tāpat kā par sava organisma vispārējo labsajūtu. Krūtis ir sievietes veselības spogulis, ko iespaido ikdienas stress, nepilnvērtīgs uzturs, sarežģījumi ģimenē un citas slimības. Pirmo vietu starp ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm Latvijā ieņem krūts vēzis, turklāt saslimstība ar to katru gadu palielinās. Par šā jautājuma nepietiekamu novērtējumu liecina lielais ielaisto slimību skaits.
Latvijā 1996. gadā no 856 sievietēm, kurām diagnosticēja krūts vēzi, 333 tas bija trešajā un ceturtajā stadijā. Sievietēm jāzina, ka agrīnā stadijā atklātu krūts vēzi var izārstēt ar ķirurģiskām metodēm, staru terapiju, ķīmijterapiju un hormonterapiju. Ja diagnoze uzstādīta savlaicīgi, iespējama saudzējoša operācija, kuras priekšrocība ir krūts un tās kosmētiskā izskata saglabāšana. Arī ceturtajā stadijā audzējs ir ārstējams, bet tikai 10 20 procentu slimnieču var panākt ilgstošu uzlabošanos.
Bieži sieviete pati atrod veidojumu krūtī, bet nenāk pie onkologa, jo baidās no iespējamās vēža diagnozes. Ne vienmēr tie ir ļaundabīga rakstura veidojumi var būt arī fibradenoma, lipoma, cista. Tātad ārsta apmeklējums jūs var atbrīvot no pārmērīgām bailēm. Krūts vēzis var rasties arī gluži jaunām sievietēm 18 līdz 25 gadu vecumā, tāpēc šaubu gadījumā arī jaunām meitenēm jākonsultējas ar onkologu.
Lielāka uzmanība savām krūtīm jāpievērš sievietēm, kuru tuvām radiniecēm (mātei, māsai) bijis krūts, dzemdes vai olnīcu audzējs. Kā riska faktorus var minēt vēlu menopauzi (pēc 50 gadu vecuma), vēlas pirmās dzemdības (pēc 30 gadu vecuma), to, ka sieviete vispār nav dzemdējusi, agri sākušās menstruācijas meitenēm (11 12 gadu vecumā), lielas krūtis, kā arī vecumu 45 gadi, kurā risks saslimt ar krūts vēzi ir 20 reižu lielāks nekā tad, kad ir 25 gadi. Savukārt šo risku samazina pirmās dzemdības pirms 20 26 gadu vecuma, trīs un vairāk dzemdību, menopauze, kas iestājusies līdz 47 – 52 gadu vecumam.
Pārmaiņas krūtīs sieviete var pamanīt, pati tās izmeklējot. Pie onkologa jāvēršas, ja ir:
taustāms mezgls jebkurā krūts daļā;
viena krūts kļuvusi lielāka, cietāka;
mainījies krūts apveids, redzams ādas vai krūtsgala ievilkums, apsārtums, čūla;
taustāms palielināts limfmezgls padusē vai krūts malā;
izdalījumi no krūtsgala (tie gan biežāk ir tad, ja slimo ar mastopātiju, kas ir labdabīga slimība, bet asiņaini izdalījumi var norādīt uz ļaundabīgu slimības raksturu).
Šajos gadījumos onkologs noteiks papildizmeklēšanas metodes. Viena no parastākajām ir mammogrāfija – krūšu dziedzeru izmeklēšana ar rentgena stariem, taču standartprojekcijās neredz tās krūšu daļas, kas pieguļ ribām, un sānu apvidus. Tādēļ to papildina krūšu ultrasonoskopija. Ja nepieciešams, var izdarīt veidojuma punkciju ar citoloģisko analīzi.
Ir lietas, ko ikviena sieviete var darīt savu krūšu un sevis labā:
regulāra krūšu pašizmeklēšana;
ārsta apmeklējums mazāko šaubu reizē tas var jūs atbrīvot no nevajadzīgas spriedzes;
svaigi augļi un dārzeņi ikdienas uzturā, pietiekama atpūta un pozitīvas emocijas.
