Pie atpūtnieku iecienīta karjera «Latvijas valsts ceļu» izraktais grāvis nemazinās iedzīvotāju vēlmi apstāties šosejas malā, taču bažas rada iespējamās avārijas situācijas.
Ozolnieku novadā autoceļa A8 (Rīga – Jelgava) 38. kilometrā labajā pusē pirms daudziem gadiem pēc karjera izrakšanas izveidojusies mākslīga ūdenstilpe. To iecienījuši gan Ozolnieku iedzīvotāji, gan neskaitāmi atpūtnieki no Jelgavas un citām vietām, jo karjers atrodas maģistrāles malā, tā krasti ir sekli, ūdens tīrs un siltā laikā ātri uzsilst. Lielais dīķis privatizētsGadu no gada bija vērojams, ka vasarās šosejas malā pie dīķa novietots daudz automašīnu. Tās gan netraucēja nedz satiksmei, nedz atpūtniekiem, jo starp karjeru un autoceļu ir pietiekami daudz vietas. Ozolnieku novada pašvaldībā «Ziņas» noskaidroja, ka Libertu dīķis pirms vairākiem gadiem nodots privatizēšanai. Izpilddirektors Jānis Kažotnieks gan šo procesu sauc par prihvatizāciju, jo Cenu pagasts savas saimniekošanas laikā «zemi dāļājis pa labi un pa kreisi». «Lielākajam vairumam tās pašvaldības darbinieku, par deputātiem nerunājot, Cenu pagastā pieder kāds īpašums, kas iegūts prihvatizācijas rezultātā,» saka J.Kažotnieks. Libertu dīķis pieder bijušajai Cenu pagasta deputātei Zigrīdai Freibergai, taču līdz šim nekādas ķibeles ar šo karjeru nav bijušas. Kaut arī kārtīgs automašīnu stāvlaukums nav izveidots un vasarās atpūtnieki pamanās arī aiz sevis atstāt prāvu drazu kārtu, peldēties tīkotāji turp brauc ik vasaru. Izrok grāviPavasarī pa būvējamo automaģistrāles braukšanas joslu tika izrakts grāvis. Tagad lietusūdens sāk skalot nenostiprināto smilti no grāvja malas šosejas pusē, un veidojas lielāki izskalojumi. «Ar laiku var arī asfalts iebrukt,» savas bažas «Ziņām» pauž jelgavnieks Andris, kas līdz šim kopā ar bērniem bija pieradis vasarās turp doties atpūsties. «Kamēr Jelgavā kārtīgas peldētavas nav un nevar arī zināt, vai vispār kādreiz būs, tur tā ir diezgan laba, arī krasts lēzens,» zina teikt Andris. Viņu uztrauc, vai tur nav veikti nesaskaņoti un nelikumīgi rakšanas darbi. «Ja tas viss saskaņots ar «Latvijas valsts ceļiem», tad es nesaprotu tos speciālistus, kas atļāva būvējamās automaģistrāles braukšanas joslā izrakt grāvi. Un kāds tādiem rakšanas darbiem ir pamatojums? Vai tiešām tas skaitās kā aizsargbūve, lai kāds neuzmanīgs autovadītājs neiebrauktu dīķī? Kad tiks turpināta automaģistrāles izbūve, būs no jauna jāiegulda līdzekļi, lai atjaunotu smilts uzbērumu,» saka Andris. Viņš domā, ka turpmāk cilvēki tik vai tā liks mašīnas šosejas malā, kas radīs bīstamas situācijas: «Vasarā tā būs potenciāla autoavāriju vieta. Kas par to atbildēs?» Nogāze un nepārtraukta līnijaValsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe skaidro, ka grāvja izrakšanā nav vainojama nedz pašvaldība, nedz dīķa saimnieks. Pagājušajā gadā valsts galveno autoceļu apskatē konstatēts, ka autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža ceļa nomale 38. kilometra labajā pusē pie mākslīgās ūdenstilpes ir izbraukāta un sabojāta un nepieciešams izrakt sāngrāvi, lai uzlabotu ūdens atvades sistēmu un novērstu ceļa nomales izbraukāšanu.Viņa gan atklāj, ka grāvis izrakts ne tikai, lai labāk aizvadītu nokrišņus, bet arī lai novērstu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kas radīja satiksmes drošību apdraudošas situācijas. Acīmredzot par pārkāpumiem tiek sauktas situācijas vasarās, kad ceļmalā daudzi atpūtnieki atstāja savas mašīnas.«Šajā autoceļa posmā ir augsta satiksmes intensitāte un, lai nodrošinātu drošu satiksmi pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometru stundā, šosejas malā uzkrāsots horizontālais apzīmējums – nepārtraukta līnija,» informē D.Mežapuķe. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām šo līniju aizliegts šķērsot, kā arī šajā posmā apstāties. Uz jautājumu, kā tas tiks kontrolēts, uzņēmuma pārstāve atbild, ka «Latvijas valsts ceļiem» nav tiesību sodīt autovadītājus. «Tas ir policijas pienākums sekot līdzi kārtības un noteikumu ievērošanai.»Viss izdarīts atbilstoši likumamLikuma «Par autoceļiem» 23. panta 1. daļa nosaka – lai satiksme būtu droša un lai saglabātu kvalitatīvus ceļus, «Latvijas valsts ceļiem» ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme atbilstoši satiksmes noteikumu prasībām. Valsts akciju sabiedrība, izrokot minēto grāvi, izpildījusi šā likuma prasības, strikta ir D.Mežapuķe.Viņa arī piebilst, ka līdz 2020. gadam maršrutā Rīga – Jelgava nenotiks nekas vairāk kā segumu atjaunošana atsevišķos posmos, ja būs finansējums. Tādējādi uzņēmums atzīst, ka šosejas paplašināšanas šajā posmā pēc apvedceļa tik drīz nav plānota.
