Jaunsvirlaukas pagasta Šauvās vakar beidzās seno zemgaļu apbedījumu arheoloģisko izrakumu sezona. Šīsvasaras izrakumi ir lielākie kapulauku pētījumi, kas izdarīti Zemgalē.
Jaunsvirlaukas pagasta Šauvās vakar beidzās seno zemgaļu apbedījumu arheoloģisko izrakumu sezona. Šīsvasaras izrakumi ir lielākie kapulauku pētījumi, kas izdarīti Zemgalē.
Kā «Ziņām» pastāstīja arheoloģisko izrakumu vadītājs Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta pētnieks arheologs Guntis Zemītis, interesantākie atradumi iegūti, atrokot daļu no plašā kapulauka, kur tā sauktajos rindu apbedījumos 31 kapuvietā atrastas 32 cilvēku mirstīgās atliekas.
«Lielākā daļa apbedījumu izlaupīti jau pirms daudziem gadsimtiem, tomēr ir zinātnei nozīmīgi atradumi. Apbedījumu vecumu varētu datēt ar 7. gadsimta beigām un 9. gadsimta sākumu,» stāsta arheologs. «Apbedījumu vecumu noteicām pēc senlietu tipoloģijas metodes, bet visprecīzāk tas būtu izdarāms, izmantojot radioaktīvā oglekļa metodi. Šajā gadījumā precizitāte būtu aptuveni 40 gadu. Diemžēl tas maksā visai dārgi – ap piecsimt dolāru, un būtu jāanalizē vismaz septiņi apbedījumi,» precizē institūta Antropoloģijas laboratorijas vadītājs Guntis Gerhards.
Zinātnieki stāstīja, ka izrakumu gaitā šovasar atrasti krama naži un šķilas, švīkātās keramikas priekšmetu lauskas, kas saistāmas ar akmens un bronzas laikmetu. Paredzēts, ka atradumi nonāks Vēstures institūtā tālākai izpētei, bet senlietas – Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
