Pirms pāris dienām Latviju pārsteidza kaut kas negaidīts un briesmīgs: uznāca īsta ziema. Ar salu, sniegputeņiem un, kā jau tādos gadījumos pierasts, grūti izbraucamiem ceļiem. Vai tas ir tikai pie mums nebijis?
Pirms pāris dienām Latviju pārsteidza kaut kas negaidīts un briesmīgs: uznāca īsta ziema. Ar salu, sniegputeņiem un, kā jau tādos gadījumos pierasts, grūti izbraucamiem ceļiem. Vai tas ir tikai pie mums nebijis? Cik reižu tālrādes ekrānos nav redzēts milzīgais haoss, kas pārņēmis tādas pilsētas kā, piemēram, Ņujorku. Dzirdēti aculiecinieku stāsti, kam gadījies tur piedzīvot līdzīgas dabas stihijas izpausmes. Pilsētu tiešām pārņēmis zināms haoss. Ņujorka gan atrodas tādā klimatiskajā zonā, kur līdzīgas dabas izpausmes nav īpaši biežas un pilsētas iestādes tam nav gatavas. Atliek vien jautāt, vai sals un putenis ir mūsu klimatiskajai zonai kaut kas rets un negaidīts. Liekas, ne. Jau laiciņu pēc sniegputeņa sākšanās bija manāma zināma komunālo dienestu rosība ne vien galvaspilsētā, bet arī Jelgavā. Tikai katrs no mums to vērtē savā redzesleņķī. Iedzīvotājiem šķiet, ka ceļi tiek kopti lēni un slikti, bet dienestiem liekas, ka darīts tiek viss viņu spēkos iespējamais. Varbūt izteikt šķietami paradoksālu ideju – taisnība būs visiem un nevienam, bet patiesība atradīsies kaut kur pa vidu. Kāpēc?
Gribas pajautāt: cik daudzi no autovadītājiem dienā, kad braukt pa ielām bez ziemas riepām nebija iespējams, joprojām savus auto turēja, “apāvuši” vasaras riepās? Vairums, kas bija ieslīdējuši grāvī vai nespēja savlaicīgi bremzēt, ar riepu nomaiņu bija vilkuši līdz pēdējam. Īpaši raksturīgi tas ir lauciniekiem. Tikai viņi to noveļ uz naudas trūkumu labu riepu iegādei. Rezultāts ir acīmredzams. Daudzi autovadītāji neņēma vērā arī straujās laika apstākļu izmaiņas un neveica korekcijas savos braukšanas paradumos. Varbūt labāk paļauties uz sabiedrisko transportu. Jebkurā gadījumā, jo mazāk mašīnu uz ceļiem, jo drošāk satiksmei.
Par gājējiem īpaši daudz nav ko piebilst. Ne viņiem likums nosaka ziemas apavu, ne staigāšanas uzvedības maiņu atbilstoši laika apstākļiem. Atliek vien ņemt vērā savu veselo saprātu un dažbrīd arī veiksmi, dodoties pa slidenajām ietvēm.
Par dienestiem, kas atbild par rīcību šādos gadījumos. Tā vien šķiet, ka mūsu (un ne tikai) sētnieki ar pašreizējiem tehniskajiem līdzekļiem nav spējīgi pietiekami īsā laikā tikt galā ar tādu sniega daudzumu kā pašreiz. Cik drošas ir ietves, redzam ikdienā. Pilsētas dienestiem būtu nopietni jāpadomā par vismaz dažu speciālu mehānismu iegādi, kas ietves atbrīvotu no liela sniega daudzuma pēc iespējas īsākā laikā. Tiek teikts, ka ielas tiek tīrītas visos iespējamos veidos. Laikam nav iemesla apšaubīt sacīto. Cik nu Jelgavā ir specializētā autotransporta ielu sakopšanai šādos apstākļos, tik ir. Cik budžets var atļauties iedalīt tam līdzekļu, tik iedala. Gluži tāpat kā citās pilsētās, Rīgu ieskaitot, kur, nenoliegsiet, pa ielām šajās dienās pārvietoties bija sarežģītāk. Atliek vien novēlēt, lai pietiktu spēka sakārtot centrālās un maģistrālās ielas. Domāsim loģiski un uz pārējo, tāpat kā citviet Latvijā, necerēsim. Ir arī redzēts, ka dažā labā valstī, kas tiek rādīta kā kārtības piemērs, negaidīti uzsnidzis sniegs uz daudzām stundām vai pat dienām var sagādāt pietiekami daudz neērtību un nepatikšanu.
Jānovēl, lai mums pietiek veselā saprāta, pa ceļiem pārvietojoties, izvēlēties pareizo ātrumu vai savu auto labāk atstāt mājās. Savukārt attiecīgajiem dienestiem pielikt pareizo spēka punktu tehnikas izlietojumam, jo, piekritīsiet, darāmā vēl daudz.
