Šogad uz jaunajiem vācu karavīru brāļu kapiem Rīgā, Beberbeķos tika aizvests vairāk nekā četrsimt karavīru mirstīgo atlieku, kas līdz tam atradās Jēkabpilī netālu no Krustpils stacijas.
Šogad uz jaunajiem vācu karavīru brāļu kapiem Rīgā, Beberbeķos tika aizvests vairāk nekā četrsimt karavīru mirstīgo atlieku, kas līdz tam atradās Jēkabpilī netālu no Krustpils stacijas. Lielākā daļa kritušo bija identificējami pēc žetoniem. Tā atklājās astoņi karavīri, kas gāja bojā kaujā pie Daugavas tilta 1941. gada jūlija pirmajās dienās.
Kad vācu tanki no dienvidiem pa Daugavas kreiso krastu tuvojās Jēkabpilij, speciālo uzdevumu vienībai no Brandenburgas pulka tika dots uzdevums ieņemt Daugavas tiltu, pirms to atkāpjoties būtu saspridzinājuši padomju karavīri. Šie īpaši apmācītie brandenburgieši brauca padomju automašīnā ar padomju ieročiem rokās un prata arī krievu valodu. Viņiem bija jārada iespaids, ka tie ir mazliet aizkavējušies savējie, kas bēg no vāciešiem un padomju posteņiem jālaiž pāri tiltam. Tomēr padomju sapieru bataljona sargi vāciešu kara viltību atklāja. Notika īsa kauja, kurā krita visi astoņi speciālo uzdevumu vienības karavīri. Viņu automašīna tika sašauta ar prettanku lielgabalu.
Drīz līdz stratēģiski svarīgajai vietai nokļuva vācu galvenie spēki, tomēr pretinieka sapieri bija paspējuši vienu Daugavas tilta posmu uzspridzināt.
Kā liecināja šovasar veiktie pārapbedījumi, viens no kritušajiem vācu speciālo uzdevumu vienības karavīriem Raišeks bija pēc tradīcijas apglabāts ar visu ieroci – Čehijā ražotu pistoli, kas 1939. gadā bija bruņojumā poļu robežsargiem. Iespējams, ka viņš šo ieroci kādā diversijā bija ieguvis kā trofeju. Taču īsajā kaujā pie Daugavas tilta karavīrs bija paspējis izšaut tikai trīs patronas.
