Atkārtoti skatot uzņēmēja Jāņa Freidenfelda prasību izsniegt izpildrakstu parāda piedziņai, Jelgavas tiesa apšaubījusi Zemgales šķīrējtiesas objektivitāti un likumību.
«Ziņas» vēstījušas, ka Augstākās tiesas Senāts atcēla Jelgavas tiesas tiesneses Līgas Ašmanes 2008. gada 2. septembra lēmumu par labu J.Freidenfeldam no Renāra un Dairas Majoriem piespiedu kārtā piedzīt nepierādāmu un mistiski uzradušos parādu – 233 984,12 latus. Senāts mūsu pilsētas tiesai (citā sastāvā) uzdeva šo lietu skatīt vēlreiz, norādot uz būtiskiem procesuālo normu pārkāpumiem un to, ka šķīrējtiesnesis nav bijis objektīvs un neatkarīgs. Tomēr apšauba šķīrējtiesas objektivitātiSākotnēji pērn 2. septembra sēdē Jelgavas tiesas tiesnese L.Ašmane SIA «Zemgales pērle» īpašnieka uzņēmēja J.Freidenfelda prasībā no Majoru ģimenes piedzīt teju 234 tūkstošus latu neko aizdomīgu nesaskatīja. Viņa izsniedza izpildrakstu parāda piedziņai, jo tā bija nolēmusi Zemgales šķīrējtiesa un tās tiesnesis Aleksandrs Ogurcovs. Pret šādu spriedumu iebilda ģenerālprokurors Jānis Maizītis, un Augstākās tiesas Senāts viņam piekrita, ka J.Freidenfelda savstarpējā pazīšanās ar Zemgales šķīrējtiesas pārstāvjiem ir pamatotu šaubu iemesls objektīva lēmuma pieņemšanai. Tādēļ Jelgavas tiesas spriedums tika atcelts. Atkārtotajā tiesas sēdē izskatot prasību piespiedu izpildraksta izsniegšanai, tiesnese Judīte Mauliņa to atteica. Motīvu daļā viņa norāda, ka Jānis Rozentālbergs ir vienīgais Zemgales šķīrējtiesas dalībnieks un valdes loceklis. Viņš bijis arī viens no dalībniekiem firmā «Skals», kuras pārējie īpašnieki savulaik bija arī tagadējie strīdnieki J.Freidenfelds un R.Majors. Turklāt J.Rozentālbergs bijis arī J.Freidenfelda pārstāvis tiesās un šķīrējtiesās. Lai kliedētu bažas, ka Zemgales šķīrējtiesā strādā J.Freidenfeldam pietuvinātas personas, kas varētu lemt viņam par labu (un R.Majoram par sliktu), šķīrējtiesas vadība pirms Majoru lietas skatīšanas mainīja reglamentu un izveidoja divu jaunu šķīrējtiesnešu amatus. Vienā strādā A.Ogurcovs. Taču, kā norāda tiesnese J.Mauliņa, J.Freidenfelds izdevis pilnvaru A.Ogurcovam viņa intereses pārstāvēt tiesās. «Šis fakts jebkurā gadījumā var radīt šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā,» uzskata tiesnese. Viņa uzsver, ka J.Freidenfelda un Zemgales šķīrējtiesas tiesnešu savstarpējā sadarbība un pazīšanās «izraisa šaubas par šķīrējtiesas organizatorisko struktūru un notikušā procesa objektivitāti un likumību».Lēmumu neapstrīdPēc atteikuma J.Freidenfeldam izsniegt izpildrakstu 234 tūkstošu latu piedziņai no R.Majora uzņēmējs lēmumu varēja pārsūdzēt desmit dienu laikā. Viņš to nav izdarījis, tādēļ tas stājies spēkā. Saskaņā ar likumu lietu atkārtoti var skatīt šķīrējtiesā, tomēr tam būtu maza jēga, jo tos trūkumus, uz kuru pamata lēmums tika atcelts, novērst nav iespējams – nevar pagriezt vēstures ratu un novērst ārspuslīgumiskās attiecības starp visām strīdā iesaistītajām pusēm, nav iespējams izdzēst ierakstus no Uzņēmumu reģistra par personu kopā pārstāvētajām sabiedrībām, kas norāda uz strīdnieku un šķīrējtiesas iespējamo korumpētību, «Ziņām» atzīst R.Majora aizstāvības pārstāvji.
