Ķīnas ziemeļaustrumos Ļaoninas reģionā arheologi atraduši 124 – 128 miljonus gadu vecas kāda neparasta dinozaura fosilijas, kuram bijuši četri spārni, kā arī gara spalvām klāta aste.
Ķīnas ziemeļaustrumos Ļaoninas reģionā arheologi atraduši 124 – 128 miljonus gadu vecas kāda neparasta dinozaura fosilijas, kuram bijuši četri spārni, kā arī gara spalvām klāta aste. Apmēram 75 – 80 cm garais dzīvnieks par godu ķīniešu paleontologam Gu Dživei nosaukts par «Microraptor gui». Arheologi uzskata, ka tas pārvietojies, planējot ar izplestiem spārniem. Atrastās fosilijas ir jauns apstiprinājums teorijai, ka putni radušies no dinozauriem, kā arī tam, ka putnu priekšteči planējuši no koka uz koku, pirms sākuši plivināt spārnus lidošanai. Arheologu vidū nav vienprātības par to, kā putni iemācījušies lidot. Otrs viedoklis ir, ka putni sākuši lidot, nevis planējot no kokiem, bet gan skrienot pa zemi un vicinot spārnus.
