Kritušo karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) no 1. līdz 4. augustam Lielauces pagasta mežā atrada 66 latviešu strēlnieku karavīru pīšļus, lai tos pienācīgi pārapbedītu Rīgas Brāļu kapos, informē LVM.
Otrā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumi 1944. gadā tika ierīkoti uzkalniņos dažādās Latvijas vietās. Trīs gadus vēlāk PSRS izdeva pavēli pārvest apbedījumus uz speciāli iekārtotiem brāļu kapiem, uzticot šo darbu dzīvi palikušajiem vietējiem iedzīvotājiem – pārsvarā sievietēm, bērniem un invalīdiem. Tāpēc lielākā daļa šo apbedījumu netika pārvietoti, un liela daļa kritušo karavīru vācu un krievu armijas pusēs vēl arvien guļ ierakti zemē.
“Mežos, purvos, māju pagalmos ir aprakti tūkstošiem nezināmo karavīru. Pēc papīriem 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīriem vajadzēja būt pārapbedītiem Tušķu brāļu kapos. Bet visus šos 74 gadus tie gulēja turpat, kur tos apbedīja pēc kaujas, – mežmalā blakus Guļauces mājām, kur reiz bija sanitārais punkts,” skaidro militārais arheologs un meklēšanas vienības “Leģenda” pārstāvis Viktors Duks.
Balstoties uz Krievijas atslepenoto arhīvu ziņām, šajā ekspedīcijā tika meklēti 85 padomju armijas rindās kritušie karavīri, no kuriem vairums bija latvieši, kas tika mobilizēti 1944. gadā Latgales pusē un gāja bojā 1945. gada martā, kad divīzija piedalījās Kurzemes frontes kaujās, kur pretī atradās gan vācu, gan latviešu leģionāru vienības.
“Leģendas” pārstāvji, dodoties mājup no Lielauces, palīdzēja arī valsts autoceļu būvniekiem Bikstu pusē, kur būvobjekta darbu laikā tika uzieti vēl deviņi kritušie karavīri.
“Pirms veikt šādus izrakumus valsts mežu teritorijā, tas jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Ekshumācijas jeb kritušo karavīru apbedījumu vietas meklēšanas, izpētes un pārapbedīšanas darbi jāveic saskaņā ar saņemtajām atļaujām, kurās skaidri noteiktas ne vien rakšanas darbu robežas, bet arī prasības, kas jāievēro, lai rakšanas darbi un to noslēgums atbilstu drošības un vides prasībām, neietekmējot mežsaimniecības darbu gaitu LVM apsaimniekotā teritorijā. Nav pieļaujama patvaļīga koku ciršana, dedzināšana un nesaskaņotu būvju ierīkošana,” skaidro LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
