Izstādē dežurēja ne tikai policisti, bet arī brīvprātīgie – korporeļi, baikeri.
Pastiprinātā apsardzē simtiem, varbūt pat tūkstošiem jelgavnieku pagājušās nedēļas nogalē skatīja Sergeja Meļņikova (Meļņikoff) ceļojošo fotoizstādi «Maidana cilvēki». Tā stāsta par nevardarbīgās pretošanās cīņu par demokrātiju Ukrainas galvaspilsētā Kijevā 2013. gada beigās un 2014. gada sākumā. Izstādes izrādīšanu Rīgā diemžēl pārtrauca tās nopostīšana. Taču Jelgavā tā noritēja mierīgi. Organizatori sola izstādes ceļu Latvijā turpināt.
Gan dienā, gan arī vēlu vakarā un pat naktī pie Hercoga Jēkaba laukumā izvietotajām 102 fotogrāfijām nāca skatītāji. Pārsvarā tie bija jelgavnieki vecumā no trīsdesmit līdz septiņdesmit. Pa retam uzsprēgāja kāda asāka diskusija, taču gan valsts, gan pašvaldības, gan arī brīvprātīgie kārtības sargi iztika bez spēka izmantošanas.
Grib, lai Latvijā dzīve rit normāli
«Uzlūkojot fotogrāfijas par Ukrainas Maidanu, es atceros 1991. gada janvāra barikādes Rīgā, Viļņā. Šī nevardarbīgās pretošanās cīņa mūs un ukraiņus vieno,» sestdien «Ziņām» teica izstādes skatītājs piecdesmitgadnieks Guntars. Piektdienas vēlā vakarā kāds jaunāks puisis, skatot fotogrāfijas, piebilda – cerams, ka nekas tāds Latvijā nenotiks un dzīve ritēs normāli. Svētdien par tematu – kas labāks – Krievija vai Amerika? – strīdēties ar vienu no izstādes organizatoriem Arni Razminoviču mēģināja Jelgavas krievu kultūras biedrības «Veče» pārstāvis Sergejs Zakrevskis. Kaut arī katrs palika pie savām domām, sarunā nebija savstarpēju apvainojumu.
Tā atstāt nevarēja
Naktī uz svētdienu Hercoga Jēkaba laukumā satiktais fotogrāfiju autors ukrainis ASV pilsonis S.Meļņikovs «Ziņām» teica, ka Maidana cīņās, par kurām pieņemts uzskatīt laika posmu no 2013. gada 30. novembra līdz 2014. gada martam, viņš uzņēmis 11 tūkstošus fotogrāfiju. Dažkārt tas saistījies ar dzīvības risku, par laimi, viņam izdevies palikt neskartam. Runājot par ekspozīcijas iznīcināšanu Rīgas centrā, kur tā atradās uz Brīvības ielas iepretī Ministru kabinetam, fotogrāfs atzina, ka vandaļi ir izjaukuši plānoto izstāžu grafiku. «Tagad man nav fotogrāfiju, ko bija paredzēts nosūtīt eksponēšanai 58 ASV pilsētās. Amerikāņiem domātos materiālus tagad rādām Jelgavā un rādīsim arī citur Eiropā,» sūrojās fotogrāfiju autors. Viņš sacīja, ka izstādi domāts parādīt arī citās Latvijas pilsētās un tā varētu atgriezties Rīgā, kur, protams, tiktu izvietota apsargātā laukumā. «Kad ekspozīciju Rīgā vandaļi bija iznīcinājuši, jutāmies ļoti apbēdināti. Atrados Ukrainas vēstniecībā tieši tajā brīdī, kad no Jelgavas piezvanīja uzņēmējs Andis Žeikars. Viņš teica, ka vēlas redzēt izstādi un ka vajadzētu to izvietot Jelgavā. Ar vēstnieka Jevgena Perebijna atbalstu sākām šo ieceri īstenot. Tas arī Maidanam bija raksturīgs, ka labas iniciatīvas nāca no apakšas – no tautas,» stāsta S.Meļņikovs. Savukārt A.Žeikars piebilst, ka dienā, kad medijos paziņots, ka Rīgā izstāde izdemolēta, bijusi sajūta, ka to tā atstāt nevar. Viņš sazvanījies ar draugu kopš studiju laikiem agrāko Jelgavas Domes deputātu Arni Razminoviču, un abi meklējuši iespējas izstādi sarīkot Jelgavā.
Saeimas priekšsēdētāja sūta apsveikumu
No Ukrainas puses izstādes izveidošanu atbalstījis labdarības fonds «Ukrainas dvēsele», kuras vadītājs Genādijs Koroļovs arī bija Jelgavā. Izstādi atklāja Ukrainas vēstnieks Latvijā J.Perebijnis. Par godu izstādes sarīkošanai Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece bija atsūtījusi apsveikumu. Jelgavas Domes vadību pasākumā pārstāvēja Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža. Ukrainas vēstniekam un viņa kundzei diplomātu pusdienas ar privātpersonu gādību tika pasniegtas ģimenes restorānā «Hercogs».
Stāstot par sevi, S.Meļņikovs atklāj, ka dzimis 1955. gadā Sanktpēterburgā. Jaunībā strādājis žurnālistiskā, taču par savu «lielo muti» jeb padomju režīma kritiku dabūjis septiņus gadus pavadīt apcietinājumā. 1989. gadā kopā sievu un astoņgadīgo meitu uz pleciem, slepus šķērsojot Mongolijas robežu, caur Ķīnu aizbēdzis no Padomju Savienības uz ASV. Dzīvojot Rietumos, viņš strādā par brīvlīguma fotogrāfu. 2013. gada nogalē, izpildot ES pasūtījumu, strādājis Ukrainā, kad valdība gatavojās parakstīt asociācijas līgumu ar ES. «Asociācijas līgums netika parakstīts. Domāju lidot prom, bet sākās Maidans, un es, protams, paliku Kijevā,» stāsta S.Meļņikovs. Latvijā esot izplatīta «preses pīle», ka viņš uzskata, ka no Latvijas vajadzētu izsūtīt uz Krieviju ap 400 tūkstošus valstij nelojālu cilvēku. Patiesībā, Rīgā montējot izstādes stendus, viņš vēlējuma izteiksmē runājis par to, ka okupantu pēctečus vajadzētu aizvest līdz Sibīrijai (un pēc tam atpakaļ,), lai viņi saprastu, kā savulaik jutās politiskās represijās cietušie. «Kāds provokators šo manu frāzi ierakstīja diktofonā un izkropļoti palaida tālāk, it kā es to būtu teicis intervijā,» paskaidro S.Meļņikovs. ◆
