Latvijā kopš 2009. gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža un mamogrāfijas izmeklējumu profilakses programma. Diemžēl Zemgalē un Rīgā sievietes to izmantojušas visai kūtri. Ar izsūtītajiem uzaicinājumiem pie ginekologa devušās vien 12,8 procenti sieviešu no Zemgales. Latvijā dzemdes kakla vēzi ik mēnesi diagnosticē apmēram 20 sievietēm.
Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo desmit gadu laikā palielinājusies par 20 procentiem. Ik mēnesi tas tiek diagnosticēts apmēram divdesmit Latvijas sievietēm, bet saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Tomēr vidēji tikai katra piektā izmanto valsts finansētās bezmaksas profilaktiskās pārbaudes.Zemgalē vienas no kūtrākajāmKatra sieviete vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trijos gados saņem Veselības norēķinu centra uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu. Uzaicinājumu dažu mēnešu laikā pēc dzimšanas dienas saņem sievietes, kuras nosvinējušas 25., 28., 31., 34. … 61., 64., 67. dzimšanas dienu. Lai arī ļaundabīgais audzējs ik gadu paņem daudzu sieviešu dzīvības, statistika liecina, ka uz bezmaksas profilaktiskajām apskatēm viņas dodas nelabprāt. 2010. gadā Zemgalē izsūtīti vairāk nekā 64 tūkstoši uzaicinājumu, bet pie ārsta devušās vien astoņi tūkstoši jeb 12,8 procenti uzaicināto sieviešu. Tas ir mazāk nekā vidēji Latvijā. Visčaklāk ārstu apmeklējušas dāmas no Vidzemes – 17,4 procenti no uzaicinātajām. «Iespējams, daļa sieviešu izbraukušas no Latvijas un vēstule viņas nesasniedz. Biežāk novēroju nevērīgu attieksmi pret vēstulēm. Kad pacientei jautāju, vai nav saņemta uzaicinājuma vēstule uz profilaktisko apskati, bieži nākas dzirdēt: ai, jā, kaut kur mājās ir, es aizmirsu. Gribu atgādināt, ka vēstule derīga trīs gadus un šajā laikā katrai obligāti jāatrod laiks atnākt pie ginekologa. Pie speciālistiem, kuriem ir līgumsaistības ar valsti, par profilaktisko apskati un analīzēm nav jāmaksā,» atgādina ginekoloģe Oksana Slobodjana. Latvijā no 59 tūkstošiem pārbaudīto sieviešu astoņām konstatētas vēža šūnas, bet vairāk nekā 1400 – pirmsvēža izmaiņas, kas noteikti ir jāārstē.Pēc Veselības ministrijas datiem, Latvijā ik mēnesi no šīs slimības mirst aptuveni desmit sievietes. «Lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir menopauzes vecumā, taču mēdz slimot arī gados jaunas pacientes,» stāsta O.Slobodjana. Var izārstētNedaudz labāki statistiskie rādītāji ir krūts dziedzeru vēža profilakses programmā, kas arī sākta 2009. gadā. Pērn no Zemgales šo profilaktisko apskati veikusi katra piektā uzaicinātā sieviete. Citviet Latvijā atsaucība bijusi vēl kūtrāka. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35 – 64 gadu vecumā. Aptuveni 35 procenti ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti – slimības trešajā un ceturtajā stadijā. Veselības norēķinu centrs uzaicinājuma vēstules mamogrāfijas izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem izsūta sievietēm, kurām, sākot no 50, ir pāra gadu skaits. 2010. gadā Latvijā par valsts līdzekļiem mamogrāfijas izmeklējumi veikti vairāk nekā 57 tūkstošiem sieviešu. No tām teju desmit tūkstošiem konstatētas aizdomas par kādu patoloģiju, 687 bijušas aizdomas par ļaundabīgu veidojumu un nozīmēta papildu izmeklēšana, bet 82 konstatēts ļaundabīgs audzējs. Novēlota audzēja diagnostika samazina ārstēšanas efektivitāti, taču, atklājot vēzi savlaicīgi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās, piebilst O.Slobodjana.
