Nosauktas mūsdienu izcilākās personības, kas veidos nākotnes vēsturi.
Iedzīvotāju un īpašas žūrijas veiktajā aptaujā par Latvijas izcilākajām personībām atzīti komponists Raimonds Pauls, māksliniece Džemma Skulme, dzejniece Māra Zālīte, akadēmiķis Jānis Stradiņš, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, teātra režisors Alvis Hermanis, kinorežisors Jānis Streičs, dzejnieks Jānis Peters, bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe, kā arī kultūras mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Iedzīvotāju aptaujā, ko rīkoja «Latvijas Institūts» un televīzijas kanāls «History», šīs personības ar krietnu pārsvaru izvirzījās pār citām. «Latvijas Institūta» vadītāja Karina Pētersone neslēpa aizkustinājumu: «Mums ir tāds interesants darbs – sijāt zelta smiltis. Tās smiltis, kur aug zelta graudi, ir pa visu Latviju. Un mēs esam īpaša zeme, kur uz maza daudzuma smilšu var izaugt tik brīnišķīgi un spoži zelta graudi. Mēs mēģinām to spožumu pacelt pāri Latvijas robežām, lai tie mirdz pasaulē.»
Godīgums, tīra sirdsapziņa un vēlme mācīties ir trīs svarīgākās īpašības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par izcilu personību, uzskata Raimonds Pauls. Viņš norāda, ka Latvijai ir daudz šādu cilvēku un arī jaunā paaudze vieš cerīgu skatu. «Te ir daudz tādu, kurus es vēl negribētu saukt par personībām, bet tie ir talanti. Viņi pamatā skatās ārpus Latvijas, un es arī viņus saprotu, jo jaunajiem ir svarīgi tikt pasaules apritē,» teic komponists.
Runājot par to, vai ir iespējams ko darīt, lai veicinātu izcilību, režisors Jānis Streičs uzsver, ka par to gan īpaši nevajadzētu domāt: «Ja uz to ieciklēsies, sāksies patmīlība. Ir jādomā, kā cilvēkus iepriecināt, jācenšas, lai tavs darbs dod labumu citiem. Piemēram, veidojot biznesu, svarīgi ir padomāt, ko tas dos citiem, ko no tā gūs partneris.» Atbalsta ziņā J.Streičs paļaujas uz Eiropas Savienību, norādot, ka tā Latvijai dod lielu ieguldījumu sociālā taisnīguma un humānisma attīstībā, veicina arī lielāku demokrātiju.
Par izcilību zinātnē apbalvojumu ieguva Jānis Stradiņš. Viņš sacīja, ka ir gandarīts par to, ka aptaujā zinātnei atvēlēta atsevišķa nominācija. Tādā veidā cilvēkiem ļauts apjaust, cik daudz spējīgu zinātnieku ir mūsu mazajā valstī.
Par spīti tam, ka Latvijā nozare netiek pietiekami novērtēta, šādos apstākļos spējuši rasties izcili profesionāļi. «Mums ir daudz atsevišķu talantu, piemēram, profesors Andris Ambainis, ķīmiķis Ivars Kalviņš, tāpat arī Vjačeslavs Kaščejevs un vēl citi. Tomēr šeit svarīgāks jautājums ir, vai viņi gūst atbalstu. Pat grūti identificēt iemeslus, kāpēc Latvijā, kaut vai ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, šis atbalsts ir tik niecīgs. Iespējams, tāpēc, ka mūsu nacionālā elite jau no 1992. gada pret zinātni ir izturējusies diezgan noniecinoši,» viņš prāto. Izcilas personības guvušas arī izcilus sasniegumus. Par vienu no Latvijas zinātnes lepnumiem J.Stradiņš nosauc jauno neomildronātu. Šis preparāts esot 40 reižu aktīvāks par mildronātu. «To varētu ražot Latvijā, bet visticamāk, ka tas jādara sadarbībā ar kādu ārzemju firmu. Pretējā gadījumā medikaments pasaulē negūs pienācīgu popularitāti,» uzskata J.Stradiņš. Viņš sauc arī citus sasniegumus. Organiskās sintēzes institūts rada arvien jaunus preparātus, piemēram, pret Alcheimera slimību vai pat vēzi. Tomēr to visu nākas realizēt ārzemēs. Pie mums to nedara, jo ne «Grindex», ne «Olainfarm» nav spējīgi uz tik lielām summām,» skaidro akadēmiķis.
Aptaujā piedalījās 5000 balsotāju, un viņiem bija jāizvēlas savi favorīti no 100 personību liela saraksta. Galvenie kritēriji bija šo cilvēku reputācija, devums tautsaimniecības izaugsmē, nozares attīstībā, inovāciju ieviešanā un Latvijas tēla pozitīvas atpazīstamības veidošanā. Rezultāti bija atkarīgi ne tikai no aptaujas rezultātiem, bet arī žūrijas viedokļa. ◆
