Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopš pagājušā gada Jelgavā uzstājies vairākkārt – gan ar visai nopietnu programmu, kurā bija ietverti R.Vāgnera un D.Šostakoviča darbi.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopš pagājušā gada Jelgavā uzstājies vairākkārt – gan ar visai nopietnu programmu, kurā bija ietverti R.Vāgnera un D.Šostakoviča darbi.
16. decembra vakaram bija izvēlēta viegla izklaides programma – kā svētku noskaņu ieskandinošs atskats uz pagājušo gadu.
Pie diriģenta pults – Andris Nelsons, soliste – Kristīne Opalais (LNO). Simfoniskās mūzikas koncertam bija izvēlēta Johana un Jozefa Štrausu, Johanesa Brāmsa, Džakomo Pučīni un Žorža Bizē mūzika. Johana Štrausa operetes “Sikspārnis” uvertīra bija vērienīgs programmas sākuma “atspēriens”. Šajā kompozīcijā tāpat kā J.Brāmsa 5. ungāru dejā it kā sajutu Vīnes gaisotni – emocijās varbūt ne tik tiešu, drīzāk atturīgāku, nekā pierasts dzirdēt. Orķestra sniegums mijās ar vokālajām melodijām – Rozalindes čardašs un Adeles kuplejas no Johana Štrausa “Sikspārņa”. Skaisti iezīmējās K.Opalais balss, rādot piesātinātu soprāna skanējumu. Iepriekš par viņu bija priekšstats kā par operetes dziedātāju, kas viņai arī piestāv, bet tagad soliste sevi spilgti pieteica Dž.Pučīni opermūzikas lappusēs – patiesu prieku sagādāja Lauretas ārijas (“Džanni Skiki”), Mizetas valsis (“Bohēma”). Dž.Pučīni smeldzīgi trauslā, sirdi skarošā lirika tuva gan diriģentam A.Nelsonam, gan dziedonei K.Opalais – to nevarēja nepamanīt atskaņojumā. Ilgus publikas aplausus izpelnījās arī pazīstamais Johana Štrausa valsis “Pie skaistās zilās Donavas” ar jauko, atturīgi cēlo lasījumu. Koncertā ļoti labi jaušama bija arī humora, jautrības, asprātības stīga – Johana Štrausa “Tričtrač polka”, ātrā polka “Zibens un pērkons” – dzīva, enerģiska, ekspresīva, Jozefa Štrausa “Kalēju polka”. Ļoti smalks, niansēts veidojās Johana Štrausa “Piccicato polkas” lasījums – ar smalkām cezūrām, frāzējumu, kas labi padevās diriģentam A.Nelsonam, apliecinot sevi kā frāzējuma meistaru.
Lēnām, kā izgaršojot labu dzirkstošu dzērienu… bet orķestrim gribējās pasteigties. Strauji, brāzmaini raisījās “Farandola” Ž.Bizē otrās svītas “Arliete”. Diemžēl otrajai tēmai – “Straujo zirgu deja” – ar skaistajiem koka pūšamo instrumentu tembriem trūka intonatīvās precizitātes, kompaktuma. Svinīgi lēnīgs, nopietns Johana Štrausa “Radecka maršs” koncerta izskaņā. Milzīga nozīme ir simfoniskam koncertam ārpus Rīgas, tāpēc paldies visiem organizētājiem, arī jelgavniekiem – Jelgavas Domei un pašvaldības aģentūrai “Kultūra”. Jelgavnieku atbalsts bija liels, par to liecināja pilnā zāle un aplausi.
