Ētikas un (vai) kristīgās mācības mācīšana valsts skolu pirmajās klasēs ir sākusies.
Ētikas un (vai) kristīgās mācības mācīšana valsts skolu pirmajās klasēs ir sākusies. Pēc pilsētas skolu direktoru vietnieku mācību darbā teiktā, atsevišķās Jelgavas skolās kristīgo mācību apgūs samērā daudz pirmklasnieku. Izņēmums ir 3. sākumskola, kur šo priekšmetu nemācīs, jo vecāki nav izrādījuši interesi. Savukārt Jelgavas rajons iekļaujas Latvijas kopainā un ar pārliecinošu vairākumu mācās ētiku.
Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Mirdza Sīka vakar “Ziņām” vēl nevarēja precīzi atbildēt, cik bērnu mācās pirmajās klasēs, cik no tiem izvēlējušies ētiku, cik – kristīgo mācību. “Operatīvā informācija var atšķirties no tarifikācijas. Mēs nevaram precīzi pateikt šos skaitļus. Dažas skolas vēl tarifikāciju nav iesniegušas.”
Pārsteidzošas tendences
Arī “Ziņu” telefonaptaujā iegūtie skaitļi varētu nebūt pilnīgi precīzi, taču tendence ir saskatāma.
Interesanta ir Jelgavas 4. pamatskolas nostāja. Pedagogi uzskata, ka izvēlēties var tikai tad, ja bērns un vecāki zina, ko izvēlas. Šādi priekšmeti skolās ir pirmo gadu, un ne visi vecāki precīzi zina, ko tur mācīs un kurš no šiem virzieniem bērnu vairāk interesēs. Tāpēc liela daļa pirmklasnieku šogad šajā skolā mācās gan ētiku, gan kristīgo mācību. Kā pastāstīja direktora vietniece mācību darbā Agita Lundberga, stundu plāns sastādīts tā, lai bērniem būtu iespēja apgūt abus priekšmetus. Formāli šajā skolā no 179 pirmklasniekiem 106 mācās ētiku, 73 – kristīgo mācību, bet patiesībā daļa no abu grupu bērniem mācās kā vienu, tā otru mācību priekšmetu. Vecāki un bērni tādā veidā uzzinās, ko izvēlēties. Iespējams, noteicošā loma varētu būt ne tik daudz mācību saturam, cik skolotāja personībai. Pārsteidzoši daudz kristīgo mācību apgūs 2. pamatskolā – no 40 pirmās klases skolēniem tikai pieci izvēlējušies ētiku.
4. vidusskolā ētiku izvēlējušies 33 pirmklasnieki, bet 43 mācīsies kristīgo mācību.
Arī 6. vidusskolā no 30 pirmklasniekiem 17 mācīsies kristīgo mācību, pārējie – ētiku.
Neierobežotas izvēles iespējas
Savukārt 3. pamatskolā gluži pretēji – 159 skolēni mācīsies ētiku. Kā “Ziņām” sacīja direktora vietniece mācību darbā Aija Apse, tikai viena bērna vecāki rakstījuši iesniegumu par kristīgās mācības apguvi, tāpēc šajā skolā šogad šo priekšmetu nemācīs. “Mūsu skolā pedagogi ir sagatavoti ētikas mācīšanai. Pilsētā ir daudz baznīcu, katrā sava svētdienas skola. Ja nākamajā mācību gadā vecāki iesniegs pieteikumus par kristīgās mācības mācīšanu, nebūs problēmu, jo trīs kristīgās mācības skolotājas pieteikušās labprāt strādāt mūsu skolā,” teica A.Apse.
Atšķirīga situācija ir rajonā, kur 56 bērni mācīsies kristīgo mācību, bet 266 – ētiku. Kā teica Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, rajona skolās jau vairākus gadus bērniem bija iespēja apgūt vai nu ētiku, vai kristīgo mācību: Aizupes pamatskolā, Salgalē, Vircavā mācīja kristīgo mācību, bet Līvbērzē – ētiku.
Pēc Izglītības valsts inspekcijas datiem, valstī kristīgo mācību mācīsies 17,6%, ētiku – 82,4% pirmklasnieku. Jelgava pārsteidz ar salīdzinoši lielo kristīgās mācības īpatsvaru.
