Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē, apkopojot skolēnu vasaras nodarbinātības projekta rezultātus, atzīst, ka pasākums ar katru gadu gūst lielāku gan skolēnu, gan darba devēju atsaucību.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē, apkopojot skolēnu vasaras nodarbinātības projekta rezultātus, atzīst, ka pasākums ar katru gadu gūst lielāku gan skolēnu, gan darba devēju atsaucību. Uzņēmumiem iesaistīties projektā ir izdevīgi. Sevišķi strādājošo deficīta apstākļos.
Par intereses palielināšanos liecina dati. Pērn projektā no Jelgavas un rajona bija iesaistījušies 14 darba devēju, šovasar – par desmit vairāk. Pirms diviem gadiem darbam brīvlaikā NVA filiālē bija reģistrēti 272 skolēni, savukārt iesaistījās 104. Pagājušajā gadā vēlmi strādāt vasarā izteica 496 jaunieši, darbs bija nodrošināts 233. Šajā pavasarī projektā gribēja iesaistīties 696, bet darba gaitās ar NVA norīkojumu devās 457 skolēni, stāsta NVA filiāles nodarbinātības aģente Jūlija Lovkova.
Apkopotie rezultāti liecina, ka pagaidām interese par darbu vasarā ir lielāka nekā darba devēju piedāvāto vietu skaits. Daudzi uzņēmumi vēlējušies, lai skolēni strādātu arī otru mēnesi, taču aģentūra bijusi ieinteresēta nodarbinātības pasākumā iekļaut pēc iespējas vairāk jauniešu. Šovasar no visiem projektā iesaistītajiem divus mēnešus pēc kārtas strādājuši 94.
Visvairāk – tirdzniecībā un pašvaldībās
Visvairāk skolēnu strādājuši dažādos tirdzniecības uzņēmumos, kā arī pašvaldībās. Trešo gadu nodarbinātības pasākumā iesaistījusies Jaunsvirlaukas pagasta Padome, kur vasaras brīvlaikā strādājuši 35 skolēni. Tikpat ilgi šīs aktivitātes atbalsta Kalnciema Dome. Šogad jauniešus uzkopšanā un labiekārtošanā iesaistījusi arī Svētes pagasta Padome.
Tirdzniecības uzņēmumu vidū visvairāk skolēnu šovasar nodarbināja uzņēmums “VP Market”, kas projektā piedalās kopš tā pirmsākumiem. “Maxima” veikalu tīklā strādāja 99 skolēni. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šovasar bez valsts piešķirtā finansējuma minimālās algas apmērā (nodokļi jānomaksā darba devējam) vairāki uzņēmumi jauniešiem nodrošināja papildus piemaksu vai kādu citu labumu. “VP Market” piemaksāja desmit latu, kā arī nodrošināja bezmaksas pusdienas.
Trešo gadu nodarbinātības pasākumā iesaistījies SIA “Alis”, veikalos “Otto” un “Euroskor” kopumā strādāja 40 pusaudžu. Darba devējs viņiem maksāja pusdienas. No tirdzniecības uzņēmumiem skolēniem trešo gadu vasarā darbu deva SIA “Baks” un SIA “Prestižs”. Pirmo gadu projektā iesaistījies SIA “Vita mārkets” veikals “Elvi” Rūpniecības ielā. Tur pusaudžiem pie algas piemaksāti trīs lati. SIA “Palink” veikalā “Iki” Brīvības bulvārī par labu darbu pusaudži saņēmuši vēl piecus līdz desmit latus.
“Laflorā – vislielākās piemaksas
Trešo gadu nodarbinātības projektā iesaistījies bērnu un jauniešu centrs “Junda”, kas pusaudžus aicinājis strādāt nometnē “Lediņi”. Skolēniem piedāvāts transports uz darbu un no tā, pusdienas, launags, iespēja izmantot baseinu. Otro gadu pasākumā piedalījās SIA “Jelgavas Lielā aptieka”, kur pusaudžiem segti transporta izdevumi un nodrošināta desmit latu piemaksa pie algas. Tikpat lielu summu projektā iesaistītajiem pie minimālās algas piemaksājusi Jelgavas poliklīnika, kas nodarbinātības pasākumā iesaistījusies otro gadu.
Vislielākās piemaksas saņēmuši kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumā “Laflora” nodarbinātie. Katru vasaras mēnesi uzņēmums devis darbu 36 skolēniem. Viņi gan kaplējuši un ravējuši, gan lasījuši saknes, gan krāvuši gabalkūdru. Alga bijusi atkarīga gan no attiecīgā darba izpeļņas, gan kvalitātes. Tādējādi skolēniem izdevies nopelnīt līdz 250 un vairāk latu pirms nodokļu nomaksas. Slinkotājiem nekas daudz vairāk par valsts piešķirto subsīdiju nav sanācis. Atbirums nav bijis liels – no vairāk nekā 100 darbā iesaistītajiem pusaudžiem to pārtraukuši septiņi astoņi. “Laflora” nodrošinājusi arī bezmaksas pusdienas un transportu, lai nokļūtu darbā un mājās.
Norīkojumu saņem, darbā neiet
Par problēmām NVA filiāles nodarbinātības aģente J.Lovkova stāsta, ka bijuši gadījumi, kad skolēns pēc norīkojuma saņemšanas darbā nav ieradies. Tādējādi 46 pusaudžu vietā ar steigu nācies meklēt citus strādātgribētājus. Viņa pauž, ka iemesli var būt dažādi, taču ne skolēni, ne viņu vecāki aģentūrai par neierašanos nav nedz piezvanījuši, nedz citādi brīdinājuši. Arī uz NVA speciālistu telefonzvaniem visbiežāk neviens nav reaģējis – tālrunis bijis vai nu izslēgts, vai nav celta klausule. Retajos gadījumos, kad adresātu izdevies sazvanīt, parasti saņemta atbilde: “Es vairs negribu strādāt.”
Gadījušās arī domstarpības ar vecākiem. Piemēram, bērns piekritis iet strādāt un saņēmis norīkojumu uz darbavietu, bet nākamajā dienā filiālē vērsušies vecāki: kāpēc bērns nosūtīts ne tur, kur viņi gribējuši. Savukārt citi nav vēlējušies izprast, kāpēc jūnijā NVA filiālē reģistrētais skolēns tomēr līdz vasaras beigām tā arī nav ticis pie darba. J.Lovkova skaidro, ka lielākā daļa pusaudžu pieteikušies jau aprīlī. Tādējādi tiem, kas reģistrējās vēlāk, pietrūka vietu, jo pagaidām darba devēju piedāvātā visiem nepietiek.
Atalgojums nebija liels
Lai noskaidrotu veiksmīgas sadarbības modeļus starp darba devējiem un pusaudžiem vasaras mēnešos, otro gadu NVA organizē akciju “Darba devējs, pie kura vēlos atgriezties”. Tajā skolēni, kas iesaistījušies nodarbinātības pasākumā, bija aicināti atspoguļot darba devēju, darba veidu un procesu, kā arī pasākumus ārpus tā.
NVA Jelgavas filiālē saņemtas atsauksmes par trīs darba devējiem – Svētes pagasta Padomi, uzņēmumu “Laflora” un SIA “Jelgavas Lielā aptieka”. Svētes pusaudži par darba devēju izveidojuši bilžainu sienasavīzi, kur dzejisku tēžu veidā atspoguļojuši ikdienu. Pārējie dalībnieki vairāk vietas atvēlējuši veiktā aprakstam.
Interesanti, izmantojot darbavietas – aptiekas – atribūtus, veikto noformējusi Ludmila Makovejenko no Jelgavas 1. ģimnāzijas. Viņa stāsta, ka pirmajā dienā bijusi ļoti uztraukusies, taču tam nav bijis pamata, jo sagaidīta ļoti labi. Iepazīstoties ar kolektīvu, Ludmila pārliecinājusies, ka aptiekā valda laba aura, ir labsirdīgi, atsaucīgi un gudri cilvēki. Bijis patīkami strādāt ar darba vadītāju Elfrīdu Priedoliņu, šķiroties palicis viņas dāvātais suvenīrs.
Jauniete palīdzējusi pieņemt zāles no lieltirgotavām un aizpildīt grāmatvedības žurnālus. Uzzinājusi par atalgojuma sistēmu, dažādiem nodokļu maksājumiem, arī par zālēm. Kaut gan grāmatvedībā izmanto datoru, daudzi dokumenti bija jāizvieto pa mapēm. Pirmajās dienās bijusi piekususi. Naudu izlietojusi ceļojumā uz Melno jūru. Ludmila atzīstas, ka nopelnīto bijis žēl tērēt. Viņa arī vērtē, ka alga šodienas apstākļiem nav bijusi liela. Atskaitot ikdienas pusdienām domāto latu, pāri palikuši 56 lati. Tāpēc daudzi jaunietes paziņas vasarā labāk devušies strādāt uz Angliju pie vecākiem. Ludmila tomēr gribējusi palikt tepat, Latvijā.
Novērtē papildu iespējas
Visplašāk darba gaitas uzņēmumā “Laflora” aprakstījis un ar paša zīmējumiem papildinājis Mārtiņš Zemgalnieks no Aizupes pamatskolas. Pirmais iespaids par darbavietu bijis labs, jau iepazīstoties ar darbu vadītāju Anitu Krieviņu, pārliecinājies, ka viņa ir stingra un slinkošana vis nebūs. Strādāt Kaigu kūdras purvā saules svelmē nav bijis viegli. Mocījušas slāpes. Tas prasījis arī fiziskos spēkus. Tomēr puisis izturējis. Vēlāk sapratis, ka stingrība nepieciešama un Anitu vērtē kā vislabāko vadītāju, kas grūto pratusi padarīt vieglāku. Pirmajās nedēļās viņš sagrieztos kūdras klučus no tā sauktajām vagām krāvis “Lego” līdzīgās “būdās”. Ap 230 metru garo vagu divatā izdevies sakraut vidēji trīs dienās.
Izdevīgi bijis tas, ka skolēni par velti vesti uz darbu un ēdināti. Ļoti būtiski, ka uzņēmums līdztekus valsts piešķirtajai naudai maksājis papildus. Mārtiņš “Laflorā” Anitas vadībā gribētu strādāt arī nākamgad. Jaukā atmiņā viņam palikusi trīs dienu spartakiāde Ķegumā, kur strītbolā, volejbolā un citās sporta aktivitātēs sacentušies visi kūdras ieguves uzņēmumi. Prieks, ka “Laflora” ieguvusi otro vietu, viņš ticis pie firmas krekliņa, labi atpūties, izpeldējies.
Nodarbina saviem spēkiem
Bija darba devēji, kas pusaudžus brīvlaikā nodarbināja bez valsts piešķirtajām dotācijām. NVA šoruden nolēmusi pateikties arī viņiem un sākusi apkopot informāciju. Iespējams, par visiem pietrūks konkrētu datu. Jelgavā šāda prakse vairākus gadus ir aģentūrai “Pilsētsaimniecība”.
Šovasar NVA projektam vairs nepieteicās “Rimi Latvia” tirdzniecības tīkls. Uzņēmums skolēnus darbam brīvlaikā piesaistīja saviem spēkiem. Tā sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa iepriekšējos gados sadarbību ar NVA vērtē kā labu, šajā laikā iegūta pieredze, tālab dota iespēja valsts atbalstu piesaistīt citiem darba devējiem. Viņa arī atzīst, ka pērn projekta nosacījumos bijuši zināmi ierobežojumi, kas darba devējus īsti nav apmierinājuši. Iesaistoties projektā, jārēķinās ar samērā lielu atskaišu slogu.
Šovasar Jelgavā “Rimi” hipermārketā un Satiksmes ielas “Supernetto” strādāja 53 skolēni. Zemo cenu veikala vadītāja Sandra Ruško ar veikumu ir pat ļoti apmierināta. Viņi palīdzējuši izvietot plauktos preces, uzturēt kārtību veikalā un noliktavā. Veikuši teju visu, ko darbinieki dara ikdienā. “Cepuri nost – tik lielu centību un apzinīgumu pat nebiju cerējusi sagaidīt. Skolēni strādāja fantastiski un bija liels atbalsts. Laura Salna izteikusi vēlmi pie mums strādāt arī nākamvasar. Gaidīsim atplestām rokām gan viņu, gan citus palīgus.”
Atalgojuma “šķēres” pastāv
“Ziņas” jau pagājušajā gadā rakstīja, ka skolēnu nodarbinātības projektam ir savi mīnusi. Kāda audzēkņa māte atzina, ka tas ļauj darba devējam jauniešus izmantot kā lēto darbaspēku un maksāt tikai valsts piešķirto atbalsta summu, lai gan katrā darbā pastāv savs atalgojuma līmenis un vidusskolas vecuma puiši daudz neatpaliek no pastāvīgajiem strādniekiem. Viņas dēls ar tirdzniecību un noliktavu saimniecību saistītā uzņēmumā oficiāli strādājis divus gadus. Pirmajā vasarā jaunietis mēnesī nopelnījis vairāk nekā 160 latu. Nākamajā, kad darba devējs pieteicies NVA projektā, par to pašu saņēmis tikai nedaudz virs 60 latiem. Darba devējam tas bija izdevīgi, bet zēns par tik krasu algas atšķirību jutās briesmīgi, pauda māte.
Arī šogad NVA apkopotie dati par skolēnu atalgojumu liecina, ka lielas izmaiņas nav vērojamas. Darba devēji jauniešu atspaidu vērtē kā nozīmīgu, tomēr piemaksas pie algas ir simboliskas. Tikai viens uzņēmums maksājis atbilstoši faktiskajai izpeļņai un veikuma kvalitātei.
“Ziņas” pēc vecāku ieteikuma NVA rosināja pilnveidot projekta nosacījumus. Tomēr NVA no tā norobežojās, paužot, ka papildu darba samaksa nav tās kompetencē.
