Skolēni, pedagogi un vecāki kopumā attālināto mācību procesu novērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu, preses konferencē informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. VISC vadītājs iepazīstināja ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), VISC un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” veiktās attālinātā mācību gada noslēguma aptaujas pirmajiem rezultātiem, kas norāda, ka faktiski visas aptaujāto puses kopumā attālinātās mācības vērtē pozitīvi. Tā domā 84 procenti skolēnu, gandrīz visi aptaujātie pedagogi un 78 procenti vecāku.
Līdzīga aptauja veikta arī attālinātās mācīšanās sākumā, bet noslēguma aptauja vēl turpinās. Tā dos pilnīgāku ainu, ko ņemt vērā, plānojot nākamo mācību gadu un pāreju uz kompetenču pieeju, kas vairs nav tālu. Laikā, kad notika preses konference, uz aptaujas jautājumiem bija atbildējuši vairāk nekā 10 000 skolēnu, 4000 skolotāju un 9000 vecāku.
54 procenti vecāku aptaujā izteikušies, ka ir pārliecināti, ka šajā laikā bērni apguvuši jaunas prasmes un kompetences, vērojama bērnu izaugsme, savukārt 41 procents drīzāk ir nepārliecināti par to. Pieci procenti vecāku nepavisam netic, ka attālinātās mācības likušas apgūt jaunas prasmes.
Liela loma – skolēnu ģimenei
Skolēnu ieskatā liela loma attālināto mācību procesā bijusi ģimenei – vairāk nekā pusei ģimene palīdzējusi mācībās. Vecāki dienā lielākoties palīdzējuši trīs četras stundas vai vismaz stundu, kas ir ļoti daudz, ja ņem vērā, ka vecāki arī strādāja, pauda VISC vadītājs.Tāpat aptaujas dati liecina, ka lielākoties vecāki nāca talkā saprast mācību uzdevumus un meklēt informācijas avotus vai dalījās savās zināšanās. Tāpat vecāki palīdzēja bērniem plānot laiku un pildīt uzdevumus, proti, lietas, ko lielākoties skolā klātienē dara pedagogi.Vienlaikus skolēni, kuriem attālinātais mācību process patika, savās atbildēs norādījuši, ka pozitīvi tiek vērtēta iespēja pašiem plānot savu laiku, mācoties klausīties mūziku un ilgāk pagulēt. Tomēr lielai daļai pietrūka skolotāju skaidrojuma par mācību vielu, kā arī bija satraukums, ka nespēs patstāvīgi izpildīt uzdoto, un pietrūka motivācijas.
Attālināto mācību laikā pedagogi ar skolēniem lielākoties sazinājušies ar e-pasta, čata, īsziņu vai balss zvana starpniecību, taču tikai neliela daļa izmantojuši videoformātu – rīkojuši videokonferences vai vebinārus. Pedagogi video formātu lietojuši vien dažas stundas nedēļā, bet 25 procenti teic, ka to nav izmantojuši nevienu reizi.
Problēmas ar tehnoloģijām un internetu
Aptauja atklājusi, ka vairāk nekā pusei skolēnu mājās bijis viss nepieciešamais, lai mācītos patstāvīgi, taču pie datora nācies pavadīt ļoti daudz laika. Tomēr skolēniem mēdz būt arī nepietiekams tehnoloģiskais nodrošinājums – ir nestabils un lēns interneta savienojums, nav atbilstošas programmatūras, vebkameras, mikrofona un citu priekšmetu.
Tāpat attālināto mācību problēma bijusi lielā slodze. Visas iesaistītās puses krietni vairāk laika pavadījušas pie datora, nekā ierasts, un skolotāji atzina, ka bieži jutās pārstrādājušies. Pedagogi aptaujā norādījuši uz piekļuves trūkumu digitālajiem resursiem, piemēram, e-grāmatām un vienotas digitālās platformas trūkumu, lai visi mācību procesā iesaistītie varētu atrasties vienotā digitālajā telpā, kā arī uz nepietiekamo tehnoloģisko nodrošinājumu.
Skolotājiem visvairāk laika prasīja jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana, attālinātās atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem, darbu labošana un komunikācija ar skolēniem un viņu vecākiem.
VISC grib turpināt diskusiju par attālināto mācību pieredzi, tamdēļ 8., 9., 16. un 17. jūnijā pulksten 15 praktiķi, skolēni un vecāki varēs dalīties pieredzē par iespējām un izaicinājumiem šajā mācību posmā.
Veidos vienotu “virtuālās klases” platformu
IZM kopā ar VISC plāno veidot vienotu “virtuālās klases” platformu, kas novērstu to, ka mācības notiek ļoti daudzās platformās, atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, nodēvējot šo ieceri par vienu no IZM mājasdarbiem.
Tāpat ministre uzteica visus attālinātajā mācību procesā iesaistītos, kuri īsā laikā spēja adaptēties un koncentrēties, izmainot savu mācību dienu. Lielākās problēmas skolēniem radās ar uzdevumu izpratni, avotu atrašanu un laika plānošanu, atgādināja ministre, tajā pašā laikā uzsverot, ka kompetenču pieeja nozīmē prast rīkoties nestandarta situācijās, tomēr attālinātajā mācību procesā tika trenētas citādākas prasmes nekā mācoties klātienē.
I.Šuplinska sacīja, ka nācies saskarties arī ar tādiem vecāku jautājumiem: ko darīt, ja man nav pedagoģiskās izglītības, kā es varu palīdzēt savam bērnam? Ministre atgādināja, ka vecākiem ne vienmēr vajag palīdzēt, dažreiz pietiek bērnam atgādināt, ka uzdevums jālasa vairākkārt un pa daļām, tādējādi vecāki bērniem var dot laiku domāšanai un vērtību pārvērtēšanai. Turklāt vairāk nekā puse skolēnu atbildējuši, ka attālinātā mācīšanās būtu jāturpina un jāiesaista turpmākajā mācību procesā, piemēram, mājās jānoskatās kāds video, jāizlasa teksts, bet jaunā viela un praktiskie uzdevumi jāapgūst klātienē skolā.
Aptaujā skolēni atzina, ka attālināto mācību laikā viņiem nepatika, ka saziņa ar skolu norisinās dažādās platformās. Skolēniem pietrūcis vienotas platformas, kurā varētu strādāt. Ministre skaidroja, ka tādas platformas izveide novērstu vienu no būtiskākajiem attālinātās mācīšanās trūkumiem – jaunas vielas skaidrošanu – un saziņa starp skolēniem un pedagogiem notiku vienā platformā. Tāpat šajā platformā varētu tikt uzdoti arī uzdevumi, projektu darbi un katrs skolēns varētu izklāstīt savas prasmes.
I.Šuplinska norādīja, ka saistībā ar vienotas “virtuālās klases” izveidi ministrija jau vairākkārt tikusies ar IT nozares pārstāvjiem, kuri IZM piedāvāja par pamatu izmantot vairākas platformas, ko attālinātā mācību procesā jau izmantoja skolas. Pēc ministres paustā, šī vienotā platforma tiks veidota uz kāda prototipa pamata, taču vēl nav zināms, cik lielā mērā tā būs piemērojama un finansiāli pielāgojama Latvijas iespējām. Vienlaikus I.Šuplinska uzsvēra, ka būs konkurss un nozares pārstāvjiem būs iespēja tajā piedalīties. Tāpat viņa atklāja, ka šobrīd iegūtais finansējums “Covid-19” seku mazināšanai, proti, daļa no tā, iespējams, varētu tikt paredzēts šīs platformas izveidei.
G.Catlaks uzsvēra, ka, uzsākot attālināto mācību procesu, VISC izdeva vadlīnijas, kas paredzēja, ka skolai jāveido kopēja stratēģija par digitālo pratību izmantošanu, taču pietrūkusi integrēta vide. “Ja skola strādā ar dažādām platformām, tas rada lielu sarežģītību. Pietrūkst vienotas platformas, un pie tās izveides mēs strādāsim, lai skolotāji un skolēni neemigrētu starp vietnēm un darbotos vienotā vidē,” viņš sacīja.
Jāmācās arī skolotājiem
Izglītības ministre apliecināja, ka skolotājiem, kuri vēl nejūtas droši jaunajā kompetenču pieejā un vēlas uzlabot digitālās prasmes, tiks rīkotas vairākas sarunu platformas, kursi un semināri, aicinot pedagogus kritiski izvērtēt savas prasmes un no plašā kursu klāsta izvēlēties sev vispiemērotākos tajās prasmēs, kuru visvairāk pietrūkst. Tāpat arī direktoriem katram savā skolā jāveic “inventarizācija” – cik pieejamas ir tehnoloģijas, programmatūra, cik jaudīgs ir interneta pieslēgums. Arī skolēniem un vecākiem jāpārskata savas prasmes un jāiegulda tehnoloģiju atjaunošanā (arī bērnu vasarā nopelnīto naudu), kas noteikti atmaksāsies, uzskata I.Šuplinska.
