«Nopietns puisis, kas domā līdzi, vēlas mācīties un jautā, kas būtu jādara. Darba tirgū tādam noteikti būs perspektīva. Vērojama ne tikai izaugsme. Profesijā arī svarīgi mīlēt cilvēkus un būt gatavam viņiem pakalpot, un Jānim tas piemīt,» savu praktikantu Jelgavas Amatniecības vidusskolas audzēkni Jāni Ķuzi slavē uzņēmuma «Silva» vadītāja Sandra Blūmane. Tomēr, kā atzīst darba devēji, šāda profesionālo skolu audzēkņu attieksme pret darbu un profesiju nav izplatīta. Daudziem svarīgi pirmkārt nopelnīt.
Ēdināšanas uzņēmuma vadītāja stāsta, ka ar Jelgavas Amatu un Amatniecības vidusskolām, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), piedāvājot prakses vietas, sadarbojas jau daudzus gadus. Daži jaunieši uzņēmumā tiek arī pie patstāvīga darba. Taču vien tad, ja attiecīgajā brīdī izveidojusies vakance.Jūtas novērtēti«Attieksmes ziņā ir liela starpība, kādi praktikanti bija pirms desmit gadiem un patlaban. Jautājot, kāpēc izvēlējies šo profesiju, praktiski vairs nedzirdam, ka mamma lika vai šķita, ka būs viegli nopelnīt. Jaunieši stāsta, ka viņiem patīk sava izvēle. Viņi jūtas novērtēti un zina, ka būs pieprasīti speciālisti,» novērojusi S.Blūmane. Viņa piebilst, ka, protams, ļoti daudz atkarīgs no paša audzēkņa gribas mācīties un motivācijas sasniegt labus rezultātus. Kam tās nav, īsti nelīdzēs ne skolu pēdējos gados pamatīgi modernizētās virtuves, ne piedāvājums pilnveidot savas profesionālās prasmes ārzemēs.«Nosmeļ» labākos Krasu arodskolu audzēkņu attieksmes pret darbu un profesiju maiņu pagaidām nav pamanījis kokapstrādes uzņēmuma «Spals» īpašnieks Jānis Nudiens.«Vienmēr ir izņēmumi, kuriem acis mirdz, un tos es arī cenšos «nosmelt», bet kopumā jauniešu attieksme labāka nepaliek. Daudzi joprojām iedomājas, ka var ātri nopelnīt, dažādi «fīrējoties». Citi pārliecināti, ka ārzemēs ir tā īstā zelta bedre. Ko var gribēt, ja daudzi dzīvo pie vecmammām un kaimiņiem, jo viņu vecāki aizbraukuši,» spriež uzņēmējs. J.Nudiens atklāj, ka gada laikā praksi nodrošina diviem trim Jelgavas Amatniecības vidusskolas audzēkņiem, kuri ne tikai labi strādā, bet arī spēj izbraukāt uz Iecavu, kur atrodas ražotne. Patstāvīgā darbā palikuši vismaz seši izglītības iestādes absolventi. Uzņēmuma vadītājs labākos parasti noskata kvalifikācijas darbu eksāmenu laikā.«Nedomāju, ka skolai vajadzētu sagatavot augstas raudzes speciālistus, jo katram uzņēmumam ir sava specifikācija un prasības. Tāpēc arī ņemam viņus praksē, lai «piedzītu» savam līmenim. Galvenais, ka ir stabilas bāzes zināšanas, un skola tās arī nodrošina,» atzīst J.Nudiens. Izvēlas mazkvalificētu, bet labāk atalgotu darbu«Attieksme pret darbu atkarīga no paša cilvēka, bet kopumā tā nav mainījusies,» J.Nudienam pievienojas arī SIA «Autofans» valdes loceklis Ainārs Rīders. Uzņēmums piedāvā prakses vietas topošajiem automehāniķiem, ko vēlas izmantot gan Amatniecības vidusskolas un Zaļenieku arodvidusskolas audzēkņi, gan LLU Tehniskās fakultātes studenti. Taču no aptuveni 20 pretendentiem praksē tiek vien kādi astoņi, kuriem darbs patīk un interesē (daudziem vajadzīgs vien ieraksts prakses atskaitē). Savukārt darba līgums tiek labi ja vienam no praktikantiem.«Jaunieši bieži nedomā ilgtermiņā. Lai taptu par meistaru un iegūtu popularitāti, nepieciešams laiks. Tāpēc sākumā viņiem alga nav tik liela kā pieredzējušiem darbiniekiem. Taču daudzi to neiztur un aiziet mazkvalificētos darbos celtniecībā, jo tajā brīdī tur maksā vairāk,» ar nožēlu secina A.Rīders.
