Beidzamajos gados ik pa laikam uzvirmo karstāki vai remdenāki strīdi par to, vai ģenētiski modificētā pārtika ir vai tomēr nav kaitīga veselībai.
Beidzamajos gados ik pa laikam uzvirmo karstāki vai remdenāki strīdi par to, vai ģenētiski modificētā pārtika ir vai tomēr nav kaitīga veselībai. Par to nav gluži vienisprātis zinātnieki. Bet kāda ir iedzīvotāju attieksme? Lai noskaidrotu to, Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā organizēta diskusija par šo tematu. Ielūkosimies dažu cilvēku ieskatos.
Cilvēks: Lai jau to (ģenētiski modificēto pārtiku, ĢMP – A.J.) tirgo, bet vajadzētu būt norādītam, ka produkts ir modificēts.
Māte: Esmu kategoriski pret. Ja tas neietekmēs manu un manu bērnu veselību, tad varbūt iespaidos mazbērnu veselību. Ir jau pieredze. Piemēram, populārais DDT (dusts), ko sākumā slavēja, tad aizliedza. Tas pats var notikt ar ģenētiski modificēto pārtiku. Mēs pēc 40 gadiem uzzināsim, ka tas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību. Ir vajadzīgi ilggadēji pētījumi ne tikai agronomijā, bet arī medicīnā.
Viesturs V.: Nesaprotu, no kā tur baidīties. Indīgās vielas taču var atklāt, veicot attiecīgas pārbaudes. Vai jābaidās no vārdiem «ģenētiski modificēts»?
Jelgavnieks: Vienkāršāk ir papētīt gremošanas trakta uzbūvi, barības vielu šķelšanu aminoskābēs, lipīdos un cukuros, tā iegūstot pamatinformāciju. Jo ne parastais kartupelis, ne arī modificētais nekad cilvēka organismu nepamet savā sākotnējā izskatā. Ģenētika taču galu galā (un selekcija) bija, ir un būs vērsta tradicionālajā virzienā.
Anita: Vispār par ĢMP neesmu sajūsmā, taču, ja jau tik un tā tirgos, tad noteikti jānorāda, ka attiecīgie produkti ir modificēti, taču uzrakstam vajadzētu būt labi saredzam un attēlotam virspusē!
Ēdelīgais: Cilvēks pareizi saka: noteikti jābūt norādītam uz produkta, turklāt pietiekami treknā fontā. Turklāt PVD varētu sniegt zinātniski pamatotu informāciju par iespējamām sekām un riskiem: cik ilgā laikā kas var atgadīties, lietojot modifikācijas. Āmen.
Līze: Domāju, ka nevienam negribētos saslimt ar amerikāņu veselības problēmu – pāraptaukošanos –, un piedzīvot tās izraisītās sekas! Uzskatu ka modificētā pārtika spēj cilvēka organismā veikt tādas izmaiņas, kuras medicīnas zinātnieki nespēj izskaidrot. Turklāt, vai tad mums trūkst dabīgas pārtikas!?
Jelgavnieks: Te runa ir par ko citu, ne vienkārši olbaltumvielu sašķelšanu aminoskābēs, bet – kādu slodzi dod gremošanas traktam un kādos daudzumos konkrētās aminoskābes uzsūcas. Ja būtu tik vienkārši, tad jau pēc pieciem zirņiem ar speķi un kefīru (vai aliņu) būtu tikpat daudz atgāzu, cik pēc karbonādes ar kefīru (aliņu), jo abi taču ir olbaltumvielu produkti, bet slodze enzīmu sistēmai un gremošanas traktam ir dažāda…
Protestētajs: Kas notiks ar barību, kas nav speciāli paredzēta gremošanas traktam un kuras olbaltumi, kā barības vielas un ģenētiskās informācijas nesēji, izgājuši evolūcijas procesu pēc ievadīšanas mūsu organismā, nav iespējams viennozīmīgi pateikt. Vēl grūtāk pateikt, kā mūsu evolūcijai pakļautais organisms pieņems un būvēs no šīs ģenētiski modificētās barības savu ģenētiski nemodificēto DNS.
Ezis: Kādreiz definēja, ka DDT ir nekaitīgs, bet pēc gadiem atklājās, ka tā ir drausmīgākā inde. Vai ir veikti zinātniski pētījumi par ĢMP? Kā tie iespaidos mūsu veselību? Latvijai jābūt brīvai no ĢMP!
Studente: Cilvēki, jūs laikam diezgan pasen esat bioķīmiju mācījušies? ĢMP satur tādas olbaltumvielas, kurām ir kāds jauns gēns jeb aminoskābju kopums. Kamēr ģenētiski modificētais olbaltums ir dzīvs, svešais gēns dara savu jaunu, mums nepieciešamu darbu (paaugstina uzturvērtību, rezistenci, ražīgumu). Tiklīdz olbaltums ir miris, gēns vairs nedarbojas! Nu, protams darbojas kādu laiku, kamēr nav izsmelti enerģētiskie resursi. Bet atcerēsimies vienu – mēs ēdam «beigtus» tomātus un soju, un, ja pat modificētais gēns vēl spēj tajā brīdī ražot savas olbaltumvielas, tas jau nekā nevar. Kā tāds ļaunais vīruss var iekomponēties mūsu genomā!? Šis modificētais aminoskābju kopums tiek pakļauts tādiem pašiem bioķīmiskiem likumiem kā jebkurš cits. Citiem vārdiem, sagremojas. Protams, tā aminoskābes tiek izmantotas organisma uzbūvei, bet uz Zemes nav svešu aminoskābju. Neceliet paniku! Vienīgā problēma ir alerģija, ko var izraisīt modificētās olbaltumvielas. Bet vai no visa alergēnu okeāna šis piliens ir tik graujošs, lai aizliegtu nākotnes pārtiku, kas, iespējams, glābs pasauli ne tikai no bada, bet arī no uztura problēmām?
