Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” iezīmē gan pozitīvas lietas, gan vairākus izaicinājumus latviešu valodas mācīšanā skolās, piemēram, nepieciešamību uzlabot sadarbību starp skolotājiem un audzēkņiem un pievērsties mūsdienu aktualitātēm, liecina pētnieku sacītais pētījuma prezentācijā “Facebook” tiešraidē (tās ieraksts skatāms LVA “Facebook” kontā).
LVA no 2017. līdz 2020. gadam veica vērienīgu pētījumu, kura mērķis bija izzināt pedagogu un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācīšanu – kā tā norit, un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.
LVA metodiķe Liene Valdmane pauda, ka aģentūra šo pētījumu organizēja latviešu valodas stiprināšanai un attīstībai. Savukārt LVA direktors Jānis Valdmanis augstu novērtēja skolotāju lomu, jo viņi ir tie, kuri iznes visu smagumu mācību darbā, un mācību process izdosies, ja būs profesionāli un prasmīgi pedagogi.
Kur pazūd mācīšanās prieks?
Pētnieku grupas vadītāja filoloģijas doktore Sanita Martena uzsver, ka pētījumā neviens skolēns neizteica šaubas par latviešu valodas noderīgumu, un tā ir spēcīga ziņa. Neviens neteica, piemēram, šādus vārdus: “Kam man latviešu valoda? Man to nevajadzēs, kad aizbraukšu uz Angliju un strādāšu tur.” Skolēniem gan ne vienmēr ir pozitīva attieksme pret to, kā skolās māca latviešu valodu. Ir situācijas, kad audzēkņus neapmierina mācību process, secināts pētījumā. Piemēram, problēma ir “valodas trauksme”, kad skolēns nezina kaut ko valodas gramatikā.
Pētījumā pārstāvēta visplašākā emociju gamma – no neitrālas vai vienaldzīgas attieksmes līdz izteikti pozitīvam skatījumam, piemēram, izsakot viedokli, ka “man ir visforšākā latviešu valodas skolotāja”. Pedagogiem savukārt pietrūkst profesionālā atbalsta, lai varētu īstenot tādu mācību procesu, kādu vēlas skolēni, vērtēja pētnieku vadītāja. Bet skolēnu motivācijas trūkums apgūt latviešu valodu ir mācīšanas veidu sekas, nevis iemesls, jo bērni latviešu valodu sāk mācīties ar prieku, taču, redzot, kā un kas viņiem tiek piedāvāts (veidi, temati), ar katru gadu motivācija krītas, pauda S.Martena.
Pētījums – pamudinājums izmaiņām
LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade pateicās visiem skolotājiem, kuri ļāva pētniekiem un studentiem ieiet savās klasēs un vērot stundas. Stundas, kas ietvertas pētījumā, parādīja, ka tajās ir plašas iespējas arī LVA un visiem interesantiem iegūt jaunas zināšanas, kā mācīt valodu, akcentēja V.Vaivade. Pētījumā notika anketēšana, intervējot 65 latviešu valodas skolotājus un 333 astoto, devīto, vienpadsmito, divpadsmito klašu skolēnus. Tika organizētas astoņas fokusgrupu diskusijas četrās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā –, kā arī norisinājās latviešu valodas stundu vērošana skolās, kopā esot 46 stundās sešās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā un Jelgavā, tostarp Spīdolas Valsts ģimnāzijā (skolotāja Antra Latiša).
Vēlas dažādību un mūsdienīgumu
Pētniece Solvita Berra, stāstot par skolotāju un skolēnu atbildēm, norādīja, ka abu vidū ir atbalsts netipiskiem mācību veidiem un strādāšanai grupās, sarunām par mācību procesu un valodu. Izteiktas arī domas, ka šim procesam jābūt ar vieglumu, lai tajā ir prieks.
Starp abām grupām gan atšķiras, kas ir svarīgākais mācību procesā. Skolēniem nozīmīgākas ir dažādās pieejas, savukārt skolotājiem gramatikas, valodas formu un konstrukciju iemācīšanās un praktizēšana. Gan audzēkņiem, gan pedagogiem būtiska loma ir darbam ar tekstiem. Skolēni vēlētos vairāk mūsdienīgus, ar viņu ikdienu saistītus tekstus.
Pētnieki pamanījuši, ka 26 no vairāk nekā 40 vērotajām stundām, skolotāji piedāvājuši pašu veidotus uzdevumus iemācīto gramatikas formu nostiprināšanai. Tomēr 50 procenti aptaujāto skolotāju uzskata, ka latviešu valoda ir sarežģīta, un šis uzskats arī ietekmē mācību norisi, veidu, kā pedagogi izvēlas strādāt klasē, stāstīja pētniece. Savukārt audzēkņi vēlas saprast atsevišķu valodas likumu praktisko lietojumu un analizējamo tekstu nozīmi dzīvē, viņiem trūkst sasaistes ar praktisko dzīvi, kāpēc konkrēto valodas formu un likumu mācīšanās ir vajadzīga un kāpēc svarīgi zināt tos arī ārpus skolas, secinājusi S.Berra.
Diskusija ir svarīga abām aptaujātajām pusēm, lai izteiktu argumentus un aizstāvētu savu viedokli. Skolēni un skolotāji tam piekrīt, bet, piemēram, skolotāji apgalvo, ka diskusiju ir grūti organizēt tā, lai tā neizvērstos par vienkāršu parunāšanu starp skolēniem, tāpēc pedagogi pat iesaka atbildes iesniegt rakstiski. Savukārt skolēni vērš uzmanību uz nepietiekamu ievadu pirms diskusijas, “nogrieztām” beigām un nepietiekamu datu apkopojumu, tādējādi viņi neko neiegūst, nav sajūtas, ka būtu ko iemācījušies.
50 procenti respondentu – gan skolotāji, gan skolēni – ir atbildējuši, ka stundās būtiska ir prasme strādāt ar tekstiem. Diemžēl realitātē bieži vien interesanti teksti kalpo tikai kā platforma, lai praktizētos pieturzīmju salikšanā vai vārdšķiru analīzē, bet netiek runāts par tekstu ideju, nozīmi, piebilst pētniece S.Berra.
Jāuzlabo savstarpējā saziņa
Pētnieks Miķelis Grīviņš norādīja, ka pētījuma rezultāti ir ļoti iedvesmojoši, radot sajūtu par savstarpēju kompetenci, ieinteresētību, empātiju, tomēr fokusgrupu sarunās iezīmējās arī runa par “norautām stundām” dažādu iemeslu, tajā skaitā ārēju notikumu, dēļ, kas ietekmē mācību procesu. Latviešu valodu nevar atraut no apkārtējiem notikumiem, jo skola ir vieta, kur satiekas dažādas sociālās grupas, skola prezentē to, kas notiek valstī, taču skolotājs var noteikt, kurām lietām ļaut ienākt mācībās, bet kurām neienākt.
Skolēni arī apšauba tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savas izvēles, vai arī izraugoties, piemēram, cita veida tekstus, ar ko strādāt stundās. M.Grīviņš arī pievērsās jautājumam par sadarbību starp skolotāju un audzēkņiem, kur ir iespējams virzīties uz saziņas uzlabošanu. Tāpat skolēniem bijušas iebildes pret vienmuļām stundām, viņi gribētu vairāk tehnoloģiju un inovāciju. Pētnieks atgādina arī par tādu svarīgu lietu kā pārmantojamība, norādot, ka piemēram, aizvietotājskolotājs skolēnu zināšanām var radīt sekas, kas izpaudīsies mēnešiem ilgi, un tas liek saprast, ka katra stunda ir nozīmīga.
V.Vaivade akcentēja, ka vairākos gadījumos ir redzama ļoti pozitīva sadarbība mācību darbā un pēc stundām audzēkņi slavē skolotājus par to, kas ir iemācīts, taču tas ir arī izaicinājums, kas katram skolotājam liek aizdomāties, vai es strādāju labi, kā arī par darba organizēšanu stundās.
Nebaidīties un interesēties par jaunāko
LVA galvenā metodiķe norādīja, ka pētījumā redzamas atšķirīgas stundas un skolotājiem bieži vien ikdienā klasē grūtības sagādā sasniedzamā rezultāta formulēšana. Ir stundas, kur skolotājs to tikai ātri nober, bet ir arī tādas, kur notiek pedagoga un audzēkņu sadarbība un viņi kopā aiziet līdz stundas sasniedzamajam rezultātam vai arī skolotājs to formulē, bet līdz tam aiziet skolēni.
“Tas liecina, ka šis process nav paša skolotāja apzināts – ja vajag, tad dara, bet rezultāts ir formāls, jo pedagogs nesaprot, cik tas ir nozīmīgi. Tas pats ir ar sasniedzamā rezultāta analīzi stundas beigās, bieži tā ir vēl formālāka – skolotājs vienkārši atķeksē, ka šo mēs apguvām un to arī, nemaz nejautājot skolēniem. Lai būtu panākumi, skolotājiem ir jāsaprot sava darba nozīmība, kā arī būtu jāspēj runāt par mūsdienu aktualitātēm,” šādu viedokli pauda V.Vaivade. Viņa atzīst, ka šis process vēl ir pusceļā un, iespējams, satura un arī darba apjoms skolotājiem ir par lielu, līdz ar to viņi negūst prieku un baudu no tā. Tāpat skolotājs vēl joprojām mēdz plānot, ko darīs pats, nevis, ko darīs skolēns. V.Vaivade uzskata, ka tas ir saistīts arī ar skolēnu motivāciju. Viņasprāt, motivāciju neveicina “viena aktiera teātris”, skolēnu motivē tas, ko viņš pats izdara. Galvenā metodiķe arī pauda viedokli, ka pedagogi nemāk organizēt diskusiju, nespēj sasaistīt valodas jautājumus ar diskusiju par noteiktu tematu, nezina jaunākos atklājumus, sasniegumus valodas zinātnē. V.Vaivade aicināja skolotājus nebaidīties, uzdrīkstēties rīkot diskusijas un interesēties par jaunāko.
Runājot par tekstu izvēli stundās, viņa piebilda, ka pārsvarā skolotāji izvēlas literārus tekstus un klasiku, tas ir, balstās uz vecajiem tekstiem, un tad ir likumsakarīgi, ka nav, par ko runāt ar skolēniem, jo viņi negrib to, kas patīk skolotājiem. Pētījums atklājis, ka mazākumtautību skolās ir labāka tekstu izvēle un teksts var būt kā motivators. Arī ar vārdu krājumu mazākumtautību skolās strādā labāk. “Dzimtās valodas skolās nestrādā tik daudzveidīgi, kā mēs vēlētos,” piebilda V.Vaivade. LVA pārstāve uzsvēra, ka stundās pats galvenais ir attieksme, skolotāja un skolēnu attiecības vienam ar otru, ja to nebūs, tad nelīdzēs pat vislabākās programmas un mācību materiāli. Galvenā metodiķe ierosināja, ka varbūt skolotāju tālākizglītība jāveido citādi – jārīko kursi un semināri par mazākām, sasāpējušām tēmām, piemēram, tādām kā diskusijas un kļūdas.
Pētnieki sniedz ieteikumus
Pētījuma rezultāti apkopoti 15 bukletos atbilstoši pētījuma virzieniem, bet seši bukleti veltīti ieteikumiem. Ar materiāliem un pētījuma rezultātiem var iepazīties LVA mājaslapā valoda.lv.
Pētniece S.Berra iesaka, lai pedagoģijas studentiem un arī strādājošiem skolotājiem tiktu mācīts, kā veidot diskusiju un kā strādāt ar kļūdām. Pētnieki tikai vienā stundā pamanījuši, ka skolotājs stundu sāka, iztirzājot skolēnu mājasdarbus un rosinot viņus strādāt ar kļūdām.
S.Martena atzina, ka skolēni atzinīgi novērtē ārā rīkotās stundas, tāpēc ir ieteicams variēt dažādus stundu formātus. Pētnieku vadītāja iesaka stundās vairāk izmantot tekstus par dažādām atcerēšanās un mācīšanās stratēģijām, “gaišākus” tekstus. Tāpat atcerēties, ka latviešu valodai ir lietojama vērtība, nevis tikai simboliska, tāpēc ieteicams mazināt politisko uzsvaru un piedāvāt vairāk veiksmes stāstu latviešu valodas apguvē (mazākumtautību skolās).
18. novembrī noslēdzās valodas daudzināšanas akcija “Mans latviskākais vārds”, kurā tika iesniegti 1360 vārdi un stāsti no Latvijas un daudzām citām pasaules valstīm.
Balsojumā par latviskāko tika izvēlēts vārds rupjmaize.
Starp 10 iemīļotākajiem latviskajiem vārdiem 515 balsotāju izvēle sadalīta šādi:
1. rupjmaize (98 balsis),
2. brīvība (67 balsis),
3. līgo (64 balsis),
4. tēvzeme (51 balss),
5. Latvija (48 balsis),
6. Jānis (47 balsis),
7. saule (46 balsis),
8. ozols (40 balsis),
9. latvietis, latviete (31 balss),
10. dzimtene (23 balsis).
■ Latviešu valoda ir dzimtā aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie ASV, Krievijā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Brazīlijā un nelielā skaitā arī citās valstīs.
■ Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un kopā ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu.
■ Latviešu valodā ir trīs dialekti – lībiskais, vidus un augšzemnieku. Latviešu literatūrās valodas pamatā ir vidus dialekts.
