Šodien laikam tikai galīgais sliņķis un nejēga nesniedz savus komentārus un prognozes par to, kas notiek un notiks nākotnē Latvijas, Eiropas un pasaules ekonomikā. Jāatzīst, ka tās galvenokārt svārstās no pesimistiskām līdz pat… ļoti pesimistiskām. Nupat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras paziņojumā teikts, ka nākamgad iekšzemes kopprodukts (IKP) atšķirībā no valdības pašreizējām prognozēm samazināsies pat līdz mīnus pieciem procentiem. Varam atcerēties deviņdesmito gadu sākumu, kad IKP dažos gados nokritās vairāk nekā par trešdaļu. Toreiz, ja atminamies, apstājās visa materiālo vērtību ražošana, kas pamazām atjaunojās tikai vairākos gados.Vienlaikus krietni straujāk līdz šim augušas tādas tautsaimniecības nozares, kas IKP «grozā» ienes nemateriālas vērtības, – pakalpojumi. Papildus tam savu artavu kopējā pēdējo gadu labklājībā devis uz pasaules spekulatīvo darījumu eiforijas uzpūstais nekustamo īpašumu burbulis. Šajā gadījumā, ja IKP apjoma krituma ietekme uz ekonomiku būs atkarīga no tiem līdz šim plaukstošajiem ekonomikas sektoriem, kuros pievienotā vērtība pārsvarā palielinājās «uz papīra» (uzpūstā valsts pārvalde, nekustamie īpašumi, sliktas kvalitātes pakalpojumi), var prognozēt, ka tas drīzāk vērtējams kā pozitīvs pienesums kopējā «bēdu lejā». Daudz lielākas ziepes mūs sagaidīs, ja reālais kritums būs nozarēs, kas IKP «grozā» ienes devumu no materiālo vērtību ražošanas (rūpniecība, lauksaimniecība). Tikai tagad, kad lētās ārvalstu naudas pumpis apstājies, mēs tā pa īstam varēsim pārliecināties, kāds ir mūsu ekonomikas patiesais potenciāls. Gan reāli ražojošajās nozarēs, gan dažādo nemateriālo pakalpojumu sniegšanā.
