Lai Eiropas Savienības asociētās valstis un kandidātvalstis saņemtu palīdzību tautsaimniecības pārstrukturēšanai, ES ir izveidojusi palīdzības programmas.
Lai Eiropas Savienības asociētās valstis un kandidātvalstis saņemtu palīdzību tautsaimniecības pārstrukturēšanai, ES ir izveidojusi palīdzības programmas. Vienas no tām – PHARE– dalībvalsts ir arī Latvija, turklāt jau no 1992. gada. Atgādināšu tikai, ka PHARE programma izveidota 1989. gadā, un no 1997. gada tās mērķis ir atbalstīt asociēto valstu sagatavošanu ES dalībvalstu statusam.
Palīdzība ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības rehabilitācijai tiek piešķirta no PHARE programmas vides sektora, ar 2000. gadu – no ISPA (Instrument for structural policies Pre-Accession) fonda.
Projekts «Ūdenssaimniecības attīstība Latvijas pilsētās, 800+, Jelgavas pilsēta» tika iesniegts Valsts Investīciju programmai 2000. – 2003. gadam pēc pašvaldības iniciatīvas un sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Projekts ir akceptēts Ekonomikas un Finansu ministrijā, Ministru kabinetā, Saeimā un ES Komisijas atbildīgajās institūcijās. Projekta tehniski ekonomisko pamatojumu Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādāja Holandes kompānija «Tebodin» sadarbībā ar vietējām firmām «Hidrostandarts» un «Ūdensinženieri».
Jelgavas pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība» līdzfinansējums projektā ir 27 procenti (kopā ar kredītu) no kopējā finansu plāna, kredīts būs ar atvieglotiem noteikumiem. Plānots, ka kredīta atmaksa sākas ar 2004. gadu. Kredītu izsniegs Eiropas Investīciju banka (EIB) vai Ziemeļvalstu Investīciju banka (NIB), vai arī Ziemeļvalstu Finansu korporācija (NEFCO) – ar šīm bankām notiek sarunas. Turklāt 73 procenti no projekta izmaksām ir PHARE pirmsstrukturālā fonda ISPA dāvinājums.
Jelgavas Domes šā gada 2. decembra lēmums «Par grozījumiem Domes 1998. gada 26. novembra lēmumā nr.25/14 par dzeramā ūdens ražošanā un padeves, notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas tarifiem» apstiprina mainīgo tarifu I un II patērētāju grupām – 0,26 lati par kubikmetru no 2000. gada 10. janvāra. Tarifs ir par astoņiem santīmiem lielāks nekā līdz šim (četri santīmi par ūdens kubikmetru un četri – par kanalizāciju). Pastāvīgais tarifs paliek nemainīgs. Paaugstinot tarifu par astoņiem santīmiem, tiek nodrošināta pašvaldības, precīzāk, Jelgavas ŪKSU līdzdalība projektā.
Realizējot ūdenssaimniecības rehabilitācijas projektu, galvenokārt paredzēts:
rekonstruēt un paplašināt ūdens apgādes tīklu;
izbūvēt otru maģistrālo ūdensvadu, tajā skaitā dīķeri zem Driksas un Lielupes;
atjaunot pašreizējo dīķeri;
veikt hidroģeoloģisko izpēti ūdens gūtnē Tetelē;
veikt dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas projektēšanu un pilotizmēģinājumus;
urbt artēziskās akas Tetelē;
pilnveidot ūdens analīžu laboratoriju;
apmācīt remontbrigāžu, laboratorijas un vadošo personālu;
modelēt ūdens apgādes tīklu.
Kanalizācijas saimniecībā paredzēts:
paplašināt un rekonstruēt saimnieciski fekālo kanalizācijas tīklu;
veikt notekūdņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukciju;
daļēji rekonstruēt lietus kanalizācijas kolektorus;
modelēt kanalizācijas tīklu.
Realizējot projektu, ievērojami samazināsies ekspluatācijas izmaksas un vides piesārņošana ar neattīrītiem notekūdeņiem. Palielināsies pakalpojumu apjoms un kvalitāte.
Paplašinot ūdensapgādes tīklu, pilsētas ūdensvadam tiks pieslēgti arī individuālo dzīvojamo māju mikrorajoni. Vienlaicīgi tiks izbūvēta arī saimnieciskā kanalizācija. Vēlmi pieslēgties pilsētas centralizētajam ūdens apgādes tīklam izteikuši Jelgavai tuvākie ciemati – Svēte, Vārpa, Mežciems, Ozolnieki, Āne, Brankas, Kārniņi. Tiks veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai no 2004. līdz 2005. gadam uzbūvētu dzeramā ūdens sagatavošanas staciju.
Projektu sagatavošanā un investīciju piesaistīšanā lielu ieguldījumu vairāku gadu garumā devuši Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans, bijušais Domes priekšsēdētāja vietnieks, tagad Saeimas deputāts Raitis Vītoliņš, pilsētas izpilddirektors Jurijs Strods, Jelgavas ŪKSU direktors Jānis Laizāns, uzņēmuma vadošie speciālisti Andrejs Lāčaunieks un Kārlis Pogulis, programmas «800+» vadītāja Anete Matīsa.
Projekta autori ir gandarīti par izdevušos sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pateicas ministram Ventam Balodim, Investīciju departamenta direktoram Zigfrīdam Brūverim un ministra padomniecei Maijai Grasei par atbalstu.
Nav grūti izrēķināt, par cik santīmiem būtu jāceļ tarifs, ja projekts būtu jārealizē tikai pašu spēkiem.
