Naksnīgais debesu spīdeklis vienmēr ir saistījis Zemes iedzīvotāju prātus ar saviem dīvainajiem plankumiem un rosinājis daudzu zinātniskās fantastikas rakstnieku iztēli.
Naksnīgais debesu spīdeklis vienmēr ir saistījis Zemes iedzīvotāju prātus ar saviem dīvainajiem plankumiem un rosinājis daudzu zinātniskās fantastikas rakstnieku iztēli. Senie cilvēki Zemes pavadonim piedēvēja dievišķas īpašības, Herberts Velss Mēnesi «apdzīvināja» ar selenītiem, Nezinītis cīnījās ar buržujiem.
Katram laikam bijis savs Mēness raksturojums. Jaunajā gadu tūkstotī tam atrasta jauna «niša» – tūrisms. Starptautiskais viesnīcu tīkls «Hilton» jau ir nācis klajā ar paziņojumu, ka strādās pie 5000 vietu lielas pieczvaigžņu viesnīcas būvniecības projekta uz Mēness. Japāņu koncerni «Šimicu», «Nišimatu» un «Obaijaši» jau investējuši milzu summas futūristiskajos projektos uz Mēness. Pagaidām gan viesnīcu «Hilton» gājienu var uzskatīt kā savdabīgu reklāmas triku, jo ceļojuma biļetes uz Mēnesi vēl neviens tūrisma birojs nevar pārdot, tomēr šajā paziņojumā paveras jauns XXI gadsimta iedīglis – kosmiskais tūrisms.
Bazs Oldrins, otrais cilvēks, kas pēc Nīla Ārmstronga nokāpa uz Mēness, uzskata, ka pasaule atrodas uz Visuma demokratizācijas sliekšņa un tam nepieciešams tikai kāds «sīkums» – izmantojot jaunas raķešu tehnoloģijas, radīt lidojumam piemērotu lidaparātu. Arī cits ASV astronauts Džons V.Jangs, kas ar «Apollo 16» apmeklēja Mēnesi, ir pārliecināts, ka nākamajā gadsimtā lidošana raķetēs kļūs par tikpat ikdienišķu kā pārvietošanās lidmašīnās. Japāņu firma «Kawasaki» paziņojusi, ka pirmie tūrisma lidojumi Visuma naktī varētu notikt jau pēc desmit gadiem. Lidaparāti ar 50 līdz 60 cilvēkiem uz klāja dosies izplatījumā netālu no Zemes. Maksa par šo lidojumu pasažierim varētu būt 300 000 dolāru. Lai arī šī summa šķiet astronomiska, salīdzinot ar izmaksām par viena astronauta palaišanu kosmosā (20 miljonu dolāru), tā pat tuvojas demokrātijas izpratnei, par kuru runāja Bazs Oldrins.
Aptaujājot cilvēkus dažādās valstīs, tika iegūti dati, kas liecina, cik lielā mērā cilvēks gatavs izrauties aiz ierastās Zemes robežām. Japānā 70 procentu respondentu interesējas par lidojumu kosmosā un 10 procenti no viņiem būtu gatavi par biļeti maksāt summu trīs gadu algas apmērā. ASV ieinteresēti ir 60 procenti iedzīvotāju, bet dārgo ceļojumu atļautos 2,7 procenti. Vācijā šis sadalījums ir 43: 1.
Zinātnieki uzskata, ka lidojumus kosmosā varēs atļauties arī vecāki cilvēki, ko pierādīja kaut vai 77 gadus vecā bijušā astronauta Džona Glena došanās ārpus Zemes orbītas 1998. gadā. Lidojumi Visumā, pēc ekspertu domām, nav saistāmi ar nopietniem treniņiem, jo pirmais tūrists kosmosā jau bija 1985. gadā, kad par nezināmu summu ar ASV kosmisko kuģi lidoja arābu sultāns Bin Salmans al Sauds.
Kamēr lidaparāti vēl tikai top inženieru un konstruktoru birojos, darījumu cilvēki jau domā par izklaides iespējām uz Mēness. Viena no interesantākajām varētu būt Mēness zemās gravitācijas olimpiskās spēles, kurās sacīkšu autobraukšanai un tāllēkšanai pavērtos jaunas dimensijas. Holivudas filmu industrijai rastos jaunas uzņemšanas laukumu vietas ar patiesi fantastiskiem skatiem.
Mēness tūrisma industrijai noteikti ir pievilcīgāka vieta nekā, piemēram, Marss. Sarkanā planēta atrodas pārāk tālu, un, lai apmeklētu to, ar vienu atvaļinājumu nepietiks. Pašreizējās tehniskās iespējas nokļūt uz Marsa pieļauj triju gadu laikā, kas varētu būt pārāk apgrūtinoši ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski. Turklāt – Marsam nav Mēness nenovērtējamākās priekšrocības – brīnišķā skata, kas paveras uz Zemi.
