Tas bija pasen, kad radu onkulis, bobslejistu šoferis, atveda mums celofāna maisiņus ar Kalgari olimpisko spēļu simboliku.
Tas bija pasen, kad radu onkulis, bobslejistu šoferis, atveda mums celofāna maisiņus ar Kalgari olimpisko spēļu simboliku. Tie likās kaut kas neredzēti jauks un, protams, netika izmantoti, lai nestu pārtikas preces no veikala. Maisiņus taupīja.
Tagad tas liekas amizanti, jo katrs, kas kaut kur aizbrauc, atgriežas ar suvenīru kaudzīti vai vismaz ar skatu kartiņām ar skaistām pilsētām, kūrortu ainām un dabu. Savukārt ikviena sevi cienoša firma parūpējas, lai viņiem būtu ar simboliku apdrukāti krekli un pildspalvas.
Aiga, strādā Rīgā:
– Es domāju, ka suvenīrus nevar vērtēt viennozīmīgi. No vienas puses, tie ir nelietderīgi krāmi, kas mājās tiek krauti plauktos kaudzēs putekļu uzkrāšanai. No otras puses, cilvēkiem gribas piemiņas lietiņas no skaistām vietām. Mana māmiņa jau sen iesākusi kolekcionēt suvenīru karotītes no ceļojumiem. Nē, to nav īpaši daudz, cik nu mūsu ģimene pa ārzemēm braukā, bet tā tagad ir tradīcija, pat pienākums – atvest vēl kādu karotīti. Ir pat azarts svešās pilsētās veikaliņos meklēt tieši jaukas oriģinālas suvenīru karotītes, nevis bezmērķīgi klīst pa bodēm. Tā ir kā misija ceļojuma laikā, uzdevums, kas padara pasākumu vēl interesantāku.
Mājās ir arī krūzītes, kausi, šķīvīši no senākiem ceļojumiem, bet neesmu liela suvenīru cienītāja, jo faktiski tā ir izniekota nauda. Labāk ceļojuma laikā nopērku kaut ko lielāku, bet dārgāku un vērtīgāku, vai iztērēju naudu, lai laiku pavadītu interesantāk un būtu skaistākas atmiņas, jo neba tu ikdienā tos mazos nieciņus pārcilā.
Jelgavai arī vajadzētu kaut ko tādu. Ja redzi, ka ir suvenīri ar tavas pilsētas zīmējumiem, simboliem, ir prieks, ka pilsētai ir ar ko lepoties, kaut kas skaists, ko parādīt citiem.
Ar uzņēmumu prezentācijas lietām ir citādi. Tā ir daļa no sabiedriskajām attiecībām, no tēla veidošanas. Skaistas, kvalitatīvas pildspalvas ar uzņēmuma nosaukumu, simboliem rada labu iespaidu par firmu. Ir uzņēmumi, kas «tādām muļķībām» netērē naudu, bet pasaules pieredze rāda, ka tas esot pat vēlams. Grūti apstrīdēt. Arī man, saņemot skaistu kalendāru, pildspalvu ar kādas bankas nosaukumu, ir pozitīvāka attieksme. Pašiem darbiniekiem tas, protams, vairāk ir kopības gara uzturēšanai. Turklāt, ja tu vari pasniegt skaistu pildspalvu ar savas darbavietas simboliem citiem, pārņem lepnums par savu darbavietu.
Iveta, studente:
– Man suvenīri – ne sevišķi. Izņēmums – ja tie ir praktiski. Īsti nepatīk lietas, kuras atvedot mājās, nav skaidrs, kur likt, – sekcijā, uz kamīna vai nogrūst kādā dziļākā plauktā. Taču pats princips, braucot uz ārzemēm, atvest mīļajiem kādu jauku lietiņu, ir labs!
Protams, kaut kur braucot, cenšos nopirkt tuviniekiem kādu nieciņu, bet ne vienmēr tas izdodas, jo parasti suvenīriem pietrūkst naudas. Izvēlos praktiskas lietas un uzskatu, ka tie arī ir visvairāk pieprasītie suvenīri. Piemēram, cimdus, arī krūzītes ir jaukas. Jocīgi, bet pildspalvas īsti neuztveru kā suvenīru. Varbūt tāpēc, ka tagad katram mazam kantorim ir rakstāmais ar savu emblēmu.
Vismīļākā piemiņas lieta man ir no Vācijas, bet to grūti nosaukt par suvenīru. Šajā zemē man dzīvoja onkulis. Viņš no akmentiņiem līmē mazus cilvēciņus, pēc tam tos izkrāso. Viens tāds arī man ir mājās – ļoti mīļš atgādinājums par Vāciju! Vēl Somijā nopirku viņu nacionālo cepurīti – baltu ar ziliem karodziņiem un pušķīti galā, tā man ļoti patīk!
Tomēr jāatzīst, ka firmu apdrukātās pildspalvas, krūzes un krekli ir bizness. Skaties, no kura gala gribi. Tāds nu tas kapitālisms ir. Agrāk visiem bija vienādas formas darbā, skolā, tagad – T-krekli ar firmas apdruku. Kaut kas racionāls jau tajā slēpjas. Cilvēkus tas vieno, bet tajā pašā laikā norāda piederību.
Mūsu pilsēta var lepoties ar skaistu pili. Kāpēc tās simbolika vēl joprojām netiek izmatota, ja Jelgava grib piesaistīt tūristus? Dīvaini, ka pilsētas kultūras dzīves vadītāji nav padomājuši, kā popularizēt Jelgavas vārdu.
