Atvērtā senatne un aktīvā šodiena. Tā vienā teikumā varētu raksturot Latvijas Bankas galveno ēku Rīgā, kurai šogad apritēja simts gadu.
Atvērtā senatne un aktīvā šodiena. Tā vienā teikumā varētu raksturot Latvijas Bankas (LB) galveno ēku Rīgā, kurai šogad apritēja simts gadu.
Jāpiekrīt bankas darbiniekiem, ka simtgadniece nav nekāda “kumpa večiņa”. Ar pietāti izturoties pret vecajiem mūriem, ēkā izveidota mūsdienīga centrālā banka. Šogad plašam apmeklētāju lokam durvis vēris mūsdienīgs finanšu izglītības un informācijas centrs “Naudas pasaule”, kas ar interaktīvās formas risinājumu palīdzību piedāvā saistošu stāstu par naudu, naudas politiku un centrālās bankas darbu. Sava vieta atvēlēta naudas, kā arī bankas un tās ēkas vēsturei. Nācienam uz centrālo banku var būt arī praktiskāks iemesls – tur kasē iespējams apmainīt bojātos latus vai nopirkt jubilejas un piemiņas monētas.
Valgundes ķieģeļi bankas mūros
Vēsturnieces Maijas Āboltiņas pētījums, kas veikts, tuvojoties ēkas simtgadei, atklāj ne vienu vien ar tās tapšanu saistītu stāstu. Tā celta pēc Krievijas Valsts bankas pasūtījuma un arhitekta R.Goļeņiščeva skicēm. Šim nolūkam nopirkts plašs zemesgabals pilsētas un Rīgas pils nocietinājumu sistēmas teritorijā. Bankas celtniecības darbus uzticēja latviešu arhitektam Augustam Reinbergam, kompleksa izmaksas lēsa ap 700 000 rubļu. Būves pamati svinīgi ielikti 1902. gada 27. jūnijā (10. jūlijā pēc vecā kalendāra).
Celtniecība piesaistīja plašu sabiedrības interesi, tās gaitu aprakstīja presē. Tur rodamas ziņas, ka divos mēnešos uzcelts pagraba stāvs, kur atradīsies naudas un vērtspapīru glabātava, arī pirmais stāvs un puse otrā stāva. Ēka tika būvēta no gaiši dzelteniem ķieģeļiem, kas piegādāti no Valgundes ķieģeļu cepļiem Jelgavas tuvumā. Vasaras sezonas darbos nodarbināti vairāk nekā 100 strādnieku un ap 30 pajūgu materiālu pievešanai. Darbi steigti pa vasaru, lai ziemā viss izžūtu un celtniecību turpinātu nākamajā sezonā. Strādnieku alga esot no 70 kapeikām līdz rublim un 60 kapeikām dienā. Apbrīnots meistaru darbs – viņi ārsienas vietām izmūrēja biezākas par aršinu (aršina – aptuveni 0,71 metrs). Šī bija viena no pirmajām būvēm Latvijā, kurā izmantots arī dzelzsbetons. Tiek lēsts, ka simtgadīgie mūri kalpos vēl vismaz 100 gadu.
Ekspluatācijā celtni nodeva jau 1905. gada janvārī. Tā bija unikāla arī tāpēc, ka bija pilnībā elektrificēta, tajā tika ierīkota centrālapkure un ventilācijas sistēma. Telpās bija iepludināts iepriekš sasildīts un mitrināts, no putekļiem atbrīvots gaiss. Vēlākajos gados ēkā netika veiktas būtiskas pārbūves. Vienīgi 1911. gadā uzlabota ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.
Vēsturiskie avoti liecina, ka 1919. gada novembrī bankā kādu laiku bija izvietota Latvijas Pagaidu valdība. Vēlāk, līdz 1936. gadam, tajā līdztekus jaundibinātajai Latvijas Bankai mājoja arī Finanšu ministrija. Kopš LB darbības atjaunošanas tā rūpējusies par celtnes uzturēšanu, pakāpeniski to remontējot un pielāgojot mūsdienīgas centrālās bankas vajadzībām.
Arhitektūras un kultūras vērtības
Pilsētbūvniecības vēsturē LB eklektisma stila ēka un tās fasādes dekoratīvā apdare novērtēta kā kultūrvēsturiski nozīmīgs arhitektūras piemineklis un tai piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss. Tā kā būve maz cietusi no karadarbībām, vēl pēc simts gadiem tajā rodams daudz vērtīgu arhitektūras, vēstures, kultūras un mākslas liecību. Greznāki interjera rotājumi veidoti bankas apmeklētājiem domātajās telpās, kā arī sēžu zālē – lauru lapu vītnes un vainagi, plīvojošas lentas, rozetes un pilnības ragi, kā bankas un tirdzniecības simbols izmantots Merkura cepures un kaduceja (divu čūsku apvīts zizlis) motīvs. Sienas veidojumā pie klientu zālēm iestrādāts bagātības simbols – zelta ābele.
Bankā saglabāts ne viens vien pagājušā gadsimta sākuma priekšmets ar nozīmīgu vērtību. Piemēram, sešas podiņu krāsnis, mēbeles, lustras, bra (sienas gaismekļi), gleznas, A.Brastiņa 1938. gadā tapušais rakstāmpiederumu komplekts “Naudas māte”. Saglabāti atsevišķi oriģinālie seifi, radiatori un citi priekšmeti. Lielākā to daļa parastā apmeklētāja acīm gan nav atklāta, jo atrodas kādreizējā bankas darbinieku dzīvojamā spārnā K.Valdemāra ielas pusē. Šī daļa jau sen pārveidota kabinetu sistēmā un kalpo centrālās bankas vajadzībām.
No plašā vestibila uz otro stāvu ved gandrīz trīs metrus platas trīsjoslu galvenās kāpnes ar tumši pulētām beļģu marmora margām, ar četriem svečturiem uz marmora pjedestāliem. Pa šīm kāpnēm nokļūstam apmeklētāju centrā “Naudas pasaule”.
“Naudas pasaules” tapšana
Līdz ar LB Rīgas filiāles atvēršanu 2001. gadā uz turieni pārvietoja skaidrās naudas glabātavu, kur naudas drošībai bija radīti nepieciešamie apstākļi. Savukārt LB galvenajā ēkā atbrīvojās vairākas telpas, arī divstāvīgais seifs ar trim priekštelpām. Lielāko atbalstu par lietderīgāko telpu izmantošanas veidu guva priekšlikums radīt mūsdienīgu apmeklētāju centru, kas apvienotu muzeja un izglītošanas funkcijas. Tas sakrita ar LB iespēju un vēlmi kļūt pieejamākai plašai sabiedrībai, vienlaikus atklājot arī seno ēku.
Vispirms celtni būvnieciski sakārtoja, bijušā seifa platības pārveidoja atbilstoši pastāvīgās izstādes vajadzībām. Bankas speciālisti sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem izstrādāja apmeklētāju centra koncepciju un, atsevišķās jomās pieaicinot ekspertus no Latvijas Vēstures muzeja, Banku servisa centra, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, sāka izstrādāt ekspozīciju saturisko materiālu.
Centra izbūve, ekspozīciju projektēšana un iekārtošana notika pērn ēkas renovācijas gaitā. Turpinājās multimediju (aplikācijas, filmu iestrāde datorsistēmās, prezentācijas) izstrāde, audiovizuālo ierakstu veidošana vai adaptācija. Naudas izteiksmē centra telpu rekonstrukcija izmaksāja 596 000 latu, bet ekspozīciju izveide – 413 000 latu.
Informācija mijas ar īsfilmām un spēlēm
Centra ekspozīcija sākas ar LB jubilejas un piemiņas monētu kolekciju, ieskatu centrālās bankas un naudas vēsturē Latvijā. Ar ekrānos iedzīvinātā kādreizējā bankas prezidenta Eināra Repšes, Ministru prezidenta Ivara Godmaņa un ekonomikas ministra Ojāra Kehra palīdzību atspoguļota notikusī naudas reforma. Atklāta LB struktūra un uzdevumi, ekonomikas un monetārā savienība, monetārā politika, tirgus operācijas. Var iepazīt monētu un banknošu ražošanas tehnoloģijas, naudas drošības pazīmes un to pārbaudes tehnoloģijas, naudas viltojumus, maksājumu sistēmas, naudas drošības jautājumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumus, iespaidīgo Latvijā izdoto norēķinu un kredītkaršu daudzveidību, eiro monētu nacionālos reversus un vēl un vēl.
Ekspozīcija balstīta uz interaktīvu principu. Uz apmēram 30 stendiem ir lakoniski dati, un apmēram tikpat ekrānu aicina meklēt tajos padziļinātu informāciju vai noskatīties tematiskas īsfilmas. Centrā apgūto iespējams nostiprināt vairākās zināšanu pārbaudes spēlēs. Informācija ir pieejama latviešu, krievu un angļu valodā. Monetārās politikas spēlē ikviens pie bankas “stūres” šķobīgā ķebļa var izmēģināt procentu likmju regulēšanu un pārliecināties, kā noturēt līdzsvarā inflāciju un cenu līmeni. Savukārt spēlē ar globālajiem finanšu instrumentiem var pārliecināties par savu līdzekļu ieguldīšanas un pelnīšanas prasmi. Katra rīcībā nonāk desmit miljoni eiro, un ļauts tos brīvi ieguldīt, pamatojoties uz vēsturisko situāciju.
Centrā iekārtota neliela zāle, lai varētu piedāvāt tematiskas lekcijas un citus priekšlasījumus tiem, kurus padziļināti interesē kāds no LB darbības aspektiem.
Izglītības procesa daļa
Izglītības un informācijas centra galvenais mērķis ir palīdzēt izprast, ko, kā un kāpēc ikdienā dara centrālā banka. Tas domāts visplašākajam apmeklētāju lokam, tomēr galvenā auditorija ir skolēni, jo sevišķi vidusskolu audzēkņi un jaunāko kursu studenti, kam zināšanas par monetāro politiku un makroekonomiku ir mācību procesa daļa. Arī ekspozīcijas saturs veidots, rēķinoties ar šīs auditorijas interesi un priekšzināšanu līmeni.
Centra apmeklējums plānots divām stundām. Tik īsā laikā daudzveidīgās informācijas klāsts nav apgūstams. Lai interesentus, sevišķi skolēnus, ievirzītu mērķtiecīgās sliedēs, izstrādāta un laika gaitā pilnveidota sava sistēma. “Izzinošo materiālu gatavošana bankas darbiniekiem nozīmēja jaunu pieredzi. Lai izprastu, kā tos uztver un izprot apmeklētāji, bija nepieciešamas testa pārbaudes,” taktiku pamato centra speciāliste Antra Slava. Jau centra tapšanas gaitā izveidota ekspertu komisija, kurā lielākoties darbojās pieredzējuši ekonomikas pedagogi un ieinteresēti skolēni. Viņu vidū bija arī Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Inta Jorniņa un audzēkņi. Viņi palīdzēja novērtēt sagatavotos materiālus, testējot tos gan kā profesionāļi, gan kā iespējamie lietotāji. Savukārt bankas darbinieki, pilnveidojot materiālus, ņēma vērā izteiktos priekšlikumus un pretenzijas.
Sākoties apmeklētāju plūsmai, atzīts, ka interesentiem šeit patīk, viņi priecājas, ka beidzot tapis kas interesants un mūsdienīgs. Vienlaikus centra darbinieki jutuši, ka liela daļa, it sevišķi skolēni, īsti neiedziļinās piedāvātajā informācijā, vairāk apmierinās ar virspusējo spožumu. Savukārt pedagogi izteikuši vēlmi centru vispirms apmeklēt individuāli un sagatavot jautājumus audzēkņiem. Lai atvieglotu skolotāju ikdienu, banka par lietderīgāku atzinusi šim nolūkam piesaistīt konkrētu pedagogu. Tā saukto darba lapu izstrādi uzņēmusies I.Jorniņa. Darba jautājumu sagatavošana divām grupām – pamatskolas klasēm (7. – 9.) un vidusskolas audzēkņiem – prasījusi visu vasaru. Darba lapas nupat aprobētas, un bankas darbinieki atkal apkopo priekšlikumus, lai tos ņemtu vērā un rezultāts būtu pēc iespējas lietderīgāks un saistošāks.
“Naudas pasaules” apskate ir bez maksas. Apmeklējumi tiek organizēti 10 – 25 cilvēku grupās otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. To iespējams pieteikt grupai, piemēram, skolas klasei, vai individuāli – tad grupu veidos attiecīgais skaits individuāli pieteikušos interesentu. Ekspozīcija ir apskatāma bez gida, bet visu grupu rīcībā ir apmeklējuma asistenti, kas parāda, kā darboties ar multimedijiem, jo ne visiem tā ir pierasta lieta. “Naudas pasaules” apmeklējums iepriekš piesakāms vai nu LB mājas lapā (www.bank.lv) vai telefoniski.
