Par to, ka Latvijai netālā nākotnē draud sociālās neapmierinātības sprādziens, runā jau labu laiku. Tomēr tikai tagad, kā pamodušās no ilgstoša miega, Labklājības ministrija kopā ar Zemkopības un Finanšu ministrijām, kā arī Pašvaldību savienību, nolēmušas izstrādāt rīcības plānu par palīdzības sniegšanas iespējām cilvēkiem krīzes situācijās. Tam esot jābūt gatavam tikai augusta vidū. Pēc tās ministrijas domām, kas valstī atbild par labklājību, sociālajā jomā «zemākais punkts» tikšot sasniegts rudenī. Ap to laiku cilvēku skaits, kuriem beigusies bezdarbnieku pabalsta izsniegšana, būšot īpaši liels. Klāt nāks vēl tie, ko atlaidīs valsts pārvaldes struktūrās. Īstas skaidrības nav arī par skolotājiem, kurus pašlaik sola tomēr neatlaist. Pierasts, ka pēc palīdzības cilvēki vispirms vēršas pie vietvaras. Jau tagad palīdzības lūdzēju skaits ir tik liels, ka dažā labā pašvaldībā izsīkumam tuvojas visam gadam pabalstiem paredzētie līdzekļi. Kur raut naudu, ticamākais, pašlaik nepateiks neviens. Izskanējusi doma, ka varētu pārdalīt ES fondu līdzekļus un bezdarbniekus par tiem iesaistīt sabiedriskajos darbos, maksājot 100 latu «stipendiju». Kopumā doma nav slikta, tāpat kā trūcīgajiem cilvēkiem dalīt pārtikas produktu pakas. Vien kārtējo reizi uztrauc tas, cik ātri mūsu birokrātija spēs savīkšīties reāliem, ne papīra darbiem. No vēstures zināms, ka nav neviena lielāka spēka kā nabadzībā un izmisumā novesti kādas valsts iedzīvotāji.
