Brāļu kapu komitejas 10. gadskārta Rīgā tika atzīmēta ar komitejas kopsapulci nodaļas birojā, ziedu nolikšanu Brāļu kapos, svinīgu sanāksmi Latviešu biedrības nama Līgo zālē.
Brāļu kapu komitejas 10. gadskārta Rīgā tika atzīmēta ar komitejas
kopsapulci nodaļas birojā, ziedu nolikšanu Brāļu kapos, svinīgu sanāksmi Latviešu biedrības nama Līgo zālē.
Brāļu kapu komiteja nodibināta 1922. gada 21. jūnijā, lai risinātu Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku apbedījumu vietas – Rīgas Brāļu kapu – iekārtošanas un izbūves jautājumus. Komitejā, kas strādāja kara ministra uzraudzībā, darbojās augsta ranga virsnieki un plaši pazīstami sabiedriskie darbinieki. Valde sniedza nozīmīgu atbalstu nodaļām visā Latvijā un arī Igaunijā, kur izveidoja brāļu kapus, uzcēla pieminekļus, izvietoja piemiņas plāksnes. Komitejas darbība beidzās 1940. gada vasarā.
1989. gada aprīlī, apvienojoties visām karavīru kapu sakopšanā un apzināšanā ieinteresētajām personām, Brāļu kapu komitejas darbs tika atjaunots. Tagad tā ir Latvijas valdības pilnvarota organizācija, kas pēc noslēgtiem sadarbības līgumiem vada un veic karavīru atdusas vietu apkopšanas darbus. Viena no pirmajām atjaunotajā komitejā darbību uzsāka A.Tomašūna izveidotā Jelgavas nodaļa.
Kopsapulcē par komitejas darbu ziņoja tās vadītājs Eižens Upmanis, revīzijas komisiju un nodaļu priekšsēdētāji. Izvēlēja jaunu valdi deviņu cilvēku sastāvā. Par priekšsēdētāju atkārtoti kļuva E.Upmanis.
Ceremonijā Rīgas Brāļu kapos piedalījās viesi no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas. Viņi arī sacīja apsveikuma vārdus svinīgajā sanāksmē Rīgas Latviešu biedrības namā. Tur klātesošie noklausījās pārskata ziņojumus par Brāļu kapu komitejas izveidošanu un darbību. Ar aplausiem tika sveikti jelgavnieki V.Birznieks, A.Hartmanis, alūksnietis U.Veldre, rīdznieki J.Spriņģis un E.Skreija, kam par nopelniem darbā piešķirts komitejas Goda biedra nosaukums un Goda nozīme.
