Sieviešu ar vārdu Auce Latvijā atradīsies kāds pulciņš, bet ir tikai viena pilsēta ar savu kalendārā ierakstītu vārdadienu.
Sieviešu ar vārdu Auce Latvijā atradīsies kāds pulciņš, bet ir tikai viena pilsēta ar savu kalendārā ierakstītu vārdadienu.
Kā ik gadu, Auce savu vārdadienu šodien atzīmēs ar bērnudārza audzēkņu koncertu kultūras namā. Bērnu priekšnesumi esot lieliska iespēja svinībās iesaistīt pēc iespējas vairāk pilsētnieku.
Vārda devējs ir vecais Aucis
Leģenda stāsta: tur, kur tagad atrodas Auces pilsēta, sirmā senatnē bijis purvs. Tā austrumu pusē bijis kalns, ko tagad sauc par Lāčukalnu. Reiz vecs vīrs, vārdā Aucis, paņēmis linus un aizgājis uz Lāčukalnu virves vīt. Kad novijis labu gabalu, no zemes izlīdis kungs melnās drēbēs, ar garu cilindru galvā un prasījis, ko Aucis tur darot. Šis atbildējis, ka gribot novīt virvi, ar ko Lāčukalnu nogāzt. Kungs lūdzies, lai kalnu negāž, viņš par to došot, ko Aucis vien gribēšot. Aucis prasījis veselu sieku zelta un arī to dabūjis. Par naudu Aucis sācis celt namus un pārvērst purvu auglīgos tīrumos. Tā radusies pilsēta, kas savu vārdu dabūjusi no Auča.
Pilsētai šogad būs75 gadi
Netālu no Vecauces pils atrastie senkapi liecina, ka apdzīvota vieta te bijusi jau pirms diviem līdz trim tūkstošiem gadu. Par Auces dibināšanu var uzskatīt 1889. gadu, kad grāfs Medems sāka iznomāt zemi apbūvei. Pilsētas tiesības Auce ieguva 1924. gada 11. septembrī.
Raiņa iela un Aspazijas laukums
Varbūt tāpēc, ka sakrīt pilsētas un Raiņa dzimšanas dienu datumi, galvenā iela jau daudzus gadus nes dzejnieka vārdu. Aucē nekad nav bijis nedz Ļeņina ielas, nedz pieminekļa. Vienīgi bijušais Tirgus laukums laiku pa laikam mainījis nosaukumu. Tad, kad to sauca par Pionieru laukumu, tur atradās Staļina krūšutēls, kas, mainoties laikiem, esot Auces pievārtē iegrūsts purvā. Tagad laukumam dots Aspazijas vārds.
Attīstībā nozīmīgs ir bijis dzelzceļš
Vēsturiskās liecības rāda, ka Auce strauji attīstās. Liela nozīme te noteikti ir dzelzceļam, kas uzbūvēts jau 1873. gadā un savienoja Jelgavu ar Mažeiķiem. 1920. gadā Aucē bija 1547 iedzīvotāji, 1935. gadā – 3320, tagad – vairāk par 4000.
Pilsētas Domes priekšsēdētājs Eduards Hansons uzskata, ka tagad pilsētas attīstību mazliet traucē slēgtā robeža ar Lietuvu, jo gandrīz deviņi procenti iedzīvotāju ir lietuvieši, kas gan pilnībā esot asimilējušies.
Savukārt par labu Aucei liecina vairāki spēcīgi uzņēmumi – «EK Auce», SIA «Tehnika», Mācību un pētījumu saimniecība «Vecauce», Patērētāju biedrība u.c. Viens pēc otra pilsētiņā tiek atvērti veikali, kafejnīcas un skaistumkopšanas saloni. Bezdarba līmenis Aucē ir zemāks par vidējo Dobeles rajonā.
