Nosacījums ar šo pavasari 25 procentos lauku stādīt sertificētu kartupeļu sēklas materiālu raizes varētu sagādāt mazajiem audzētājiem.
Lai efektīvi ierobežotu bīstamo karantīnas slimību – kartupeļu gaišo gredzenpuvi – 2007. gadā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi paredz ar šā gada pavasari ikvienā saimniecībā, kas ražu realizē komerciālos nolūkos, ceturtdaļu lauku apstādīt ar sertificētu sēklas materiālu. Kartupeļu audzētāji spriež, ka līdz šim tā saucamie lielie zemnieki jau izmantojuši atzītu sēklu, tādēļ viņiem par jauno nosacījumu pretenziju nav. Grūtāk varētu klāties dažu hektāru īpašniekiem, kas stādījuši nepārbaudītus kartupeļus. Eksperti tos vairās saukt pat par sēklas materiālu, jo pēc būtības tā ir raža, tikai mazāka izmēra bumbuļi. Sēklaudzētāji neesot gatavi nodrošināt apjomus«Mēs uz šo nosacījumu skatāmies tāpat kā uz valstsvīru kādreiz izteiktajām frāzēm, ka pie mums būs leiputrija,» Ministru kabineta noteikumus vērtē Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis. Viņš uzsver, ka vietējie sēklaudzētāji šopavasar nebūs gatavi nodrošināt tādus apjomus, lai pietiktu katram audzētājam. «To varbūt varētu ieviest kādos četros piecos gados, bet ne jau vienā pavasarī,» saka V.Dzenis, piebilstot, ka «dīvainā kārtā» par šo jauno un stingro nosacījumu nerunājot vairs arī augu aizsargi. Šajā ziņā nekas nav mainījies, atzīst Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Jausma Sudmalniece. Viņas vadītajā iestādē kartupeļu audzētāji pagaidām nav vērsušies, paužot satraukumu par iespējām nodrošināt sertificēto sēklas materiālu. V.Dzenis teic, ka nopietnos apjomos sēklas kartupeļus audzē vien dažas saimniecības, kas turklāt to dara katra savā, ļoti specifiskā, jomā. Piemēram, SIA «Aloja – Starkelsen» sertificētu sēklu audzē tikai saviem sadarbības partneriem, kas tupeņus audzē cietes ieguvei un nodod uzņēmumam. «Ādažu čipsi» savukārt specializējušies uz tādām sēklas šķirnēm, kas vislabāk izmantojamas čipsu ieguvei. Turklāt arī šie ražotāji kartupeļus audzē noteiktos apjomos, rūpīgi aprēķinot, cik pavasarī būs nepieciešams. Sēklaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs pārliecināts, ka ne tik lielas bažas māc tos kartupeļu audzētājus, kas saimnieko simt un vairāk hektāros. Viņi jau pieraduši stādīt labu materiālu, lai varētu rēķināties ar noteiktu kvalitāti rudenī. Savukārt hektāra vai divu saimnieks ik gadu pieradis atlicināt daļu mazo bumbuļu, ko stādīt nākamajā pavasarī. Noteikums gādāt sertificētu sēklu varētu likt daudziem tupeņu audzētājiem šopavasar no tāda nodoma atteikties un tad jau kartupeļus vispār nestādīt.Ja neņem vērā ekonomisko pusi, tad tikai plusi Iespējams, tieši nekontrolētā galda kartupeļu stādīšana gadu no gada vienā un tajā pašā zemē, neatjaunojot sēklas materiālu, novedusi arī mūsu valsti pie tik straujas karantīnas kaites – gaišās gredzenpuves – izplatības, pieļauj Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības izpilddirektore Anda Rūtenberga. Igaunijā nosacījums par ceturto daļu lauku ar sertificētu sēklu veiksmīgi tiek īstenots jau piecus gadus, 2007. gadā tādi noteikumi pieņemti arī Latvijā, tādēļ, kā uzskata A.Rūtenberga, divas sezonas bijis gana ilgs laiks, lai ikviens zemnieks pārmaiņām būtu gatavs. Nopietni protesti savienībai nav zināmi, taču daļa Zemgales kartupeļu audzētāju ceļot pretenzijas. Zemnieku pārstāvjiem diemžēl nav izdevies panākt, ka par kvalitatīva sēklas materiāla stādīšanu lauksaimnieki tiktu pie kāda atbalsta, tādēļ esot jārēķinās ar papildu izdevumiem, taču tas viss ir tikai uz labu, turklāt, ja labi saimnieko, rudenī varot ieguldīto saņemt atpakaļ. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka vietējā tirgū nevar piedāvāt pietiekamu apjomu sertificētu kartupeļu sēklu, tādēļ tā jāiepērk no ārvalstīm. Taču ar to problēmu nav – ir piegādātājas firmas, turklāt ievestais materiāls tiek rūpīgi pārbaudīts. Savukārt mazo zemnieku ieradumu gadu no gada zemē likt kartupeļus, ko rudenī izrakuši, A.Rūtenberga vērtē skarbi: «Tas nav sēklas materiāls, tā ir tā saucamā negatīvā izlase no pārtikas kartupeļiem.» Sakārtojot sēklas materiāla tirgu, audzētāju pārstāvji redz lielākoties pozitīvus ieguvumus. Pirmkārt, tas ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Otrkārt, no tāda var dabūt lielāku ražu. Treškārt, tas nozīmē kvalitatīvāku produkciju, augstāku realizācijas cenu un lielāku peļņu. Noteikumu jau ievēro, par ražu dabū vairāk Zināms, ka lielveikalu ķēdes, kuru plauktos pašlaik kartupeļiem augstākās cenas, izvirza arī lielākas produkcijas kvalitātes prasības. Tupeņi nedrīkst būt mehāniski bojāti, neder arī ar tā saucamo drātstārpu postījumiem. Par tādiem varot dabūt pat 17 un vairāk santīmu kilogramā, kamēr ne tik kvalitatīvos iepērk par 12 santīmiem. Viens no tā saucamajiem mazajiem kartupeļu audzētājiem ir Edgars Dumpis Ozolnieku novada Cenu pagastā. Viņš tupeņus ik pavasari iestāda ap trīs hektāros. Tā kā jau līdz šim daļa sēklas materiāla piemājas saimniecībā ik gadu tiek atjaunota, Dumpju ģimene nedomā, ka līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā būs jāsastopas ar kādiem šķēršļiem. Savukārt A.Rūtenberga piebilst – kaut pagājusī vasara bija sausa, bet rudens pārmēru slapjš, kam ražas padevās, šoziem varējuši to realizēt pat par augstāku cenu nekā citus gadus. Pēdējā laikā gan atkal ievedot pārtikas kartupeļus no Lietuvas un citām tuvākajām valstīm, bet tādas ir brīvā tirgus iezīmes. Piemēram jāmin, ka pērn latviešu audzētāji daļu produkcijas realizēja Lietuvā.Pat uz pusi mazāka ražaGaišā gredzenpuve pēdējos gados ir viena no aktuālākajām problēmām kartupeļu audzēšanas saimniecībās. Šī kaite ir augu karantīnas organisms, kas bojā kartupeļu bumbuļus, tādējādi samazinot ražu, atsevišķos gadījumos pat līdz 50 procentiem. Slimību ir grūti konstatēt, jo tās vizuālie simptomi neparādās vai arī tiek noslēpti ar citu kaišu izskatu. Šis organisms galvenokārt tiek izplatīts saimniecībā ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, gadu no gada stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Kartupeļu gaišo gredzenpuvi nav iespējams ierobežot ar tradicionālajām augu aizsardzības metodēm, apstrādājot ar augu aizsardzības līdzekļiem veģetācijas periodā. Lai ierobežotu un apkarotu kartupeļu gaišo gredzenpuvi, nepieciešams izpildīt normatīvajos aktos noteiktos fitosanitāros pasākumus. Necīnoties ar šīs slimības izplatību un neievērojot preventīvos pasākumus, var rasties ievērojami zaudējumi. UzziņaiPašlaik kartupeļu sēkla maksā no 200 līdz 300 latiem (bez PVN) par vietējo audzējumu un no 350 līdz 640 eiro par sertificētu ārzemju materiāluStādāmi kartupeļi, kas atlasīti no ražas un nav sertificēti, nopērkami par 12 – 15 santīmiem kilogramā jeb vidēji 135 latiem tonnā
