Vai jums ir gadījies bezspēcīgi noskatīties, kā jūsu suns atkal izbradājis puķu dobes un izrakņājis mauriņu?
Vai jums ir gadījies bezspēcīgi noskatīties, kā jūsu suns atkal izbradājis puķu dobes un izrakņājis mauriņu? Vai līdz balss aizsmakumam saukt suni, kas priecīgi aizskrējis apriet riteņbraucēju? Varbūt jūsu pieredze ir bēdīgāka un dzīvnieks gājis bojā, izskrienot uz ielas pa vaļā atstātajiem vārtiņiem? Moderno tehnoloģiju laikmets piedāvā ne tikai cilvēku ērtībai domātus jaunievedumus, bet arī interesantas lietas dzīvnieku audzināšanai. Šoreiz pastāstīsim par pretriešanas kaklasiksnām un radiosētām.
Beidzot rasts risinājums tam, kā ar nekaitīgām, bet efektīvām apmācības sistēmām izmainīt dzīvnieku uzvedību, kā arī palīdzēt cilvēkiem labāk izprast savus mīluļus un otrādi. Kāda Amerikas kompānija izgudrojusi un nu jau arī Latvijā ir nopērkamas ļoti efektīvas un viegli lietojamas ierīces. Tie ir diezgan «smalki» aparāti, kuru darbības pamatā ir elektrība un radiosignāli.
Neredzamais žogs
Vairākumam suņu ir savi uzskati par to, kā būtu jāizmanto saimnieka labiekārtotā piemājas teritorija. Sakņudārzs jūsu mīlulim bieži šķiet kā radīts, lai izskraidītos un parakņātos. Saimnieka stādītie kociņi sunim ir tikai robežstabi, kas laiku pa laikam «jāaplaista», bet puķu dobes ir vispiemērotākā vieta, kur iegulties, lai izstaipītos un pagozētos saulītē, savukārt mauriņš taču iesēts, lai tur izraktu bedri vai nokārtotu savas dabiskās vajadzības. Turklāt saimnieka izveidotie iežogojumi vai sēta ap māju, suņaprāt, domāti, lai tos par katru cenu pārvarētu.
Protams, visi suņi un visi dārzi nav vienādi. Noteikti ir vietas, kur neieslodzīts vai nepieķēdēts suns, dārzs un cilvēks ir zināmā harmonijā. Tomēr nevar teikt, ka visas šīs likstas nepastāv, un tās atrisināt var palīdzēt radiosēta.
Veterinārārsts Pēteris Dambergs stāsta, ka radiosēta ir ierīce, kas palīdz noskaidrot suņa vietu saimnieka dārzā, pagalmā vai mājā. Radiosēta dod iespēju pasargāt puķu dobes vai citus objektus no jūsu mīluļa ķepu un zobu postījumiem.
Radiosētas darbību nodrošina raidītājs, kas raida zemas frekvences elektriskos impulsus pa vadu, kas ierakts kā robežlīnija, ko suns nedrīkst šķērsot. Pie suņa kaklasiksnas ir piestiprināts uztvērējs, kas uztver elektriskos impulsus no vada. Ja suns tuvojas vadam, uztvērējs raida brīdinājuma signālu, ja dzīvnieks turpina virzīties uz priekšu, tas saņem statiskās strāvas korekciju, kas liek pārtraukt kustību. «Statiskās strāvas sitiens ir līdzīgas intensitātes kā dažkārt «iesit» televizora ekrāns vai mašīnas durvis un dzīvniekam nav kaitīgs, bet ir nepatīkams,» teic P.Dambergs, uzsverot, ka šī ierīce palīdzēs audzināt arī suņus, kas nepadodas parastajai dresūrai.
Lai rietu ar mēru
Tāpat kā rotaļāšanās dārzā un bedru rakšana, arī riešana ir dabiska suņa uzvedības daļa. Dažkārt nemitīgā riešana saimniekam kļūst neizturama, un nereti dusmās tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas neatrisina problēmu vai atrisina to īslaicīgi. Itālijas Augstākā apelāciju tiesa 2002. gada novembrī pieņēma lēmumu, ka suņiem, kuru skaļā riešana traucē kaimiņus, var piespriest mājas arestu. Tomēr saimniekiem ir arī citi veidi, kā pasargāt savas un kaimiņu ausis no neciešamā trokšņa.
Pirms risināt riešanas problēmu, saimniekiem vajadzētu izprast, kāpēc suns tik daudz rej. Daudziem hroniska riešana un smilkstēšana ir sauciens pēc palīdzības. Suns, kas nesaņem pietiekami daudz saimnieka rūpju un uzmanības, bieži vien kļūst par miera traucētāju. Suņi ir sabiedriski dzīvnieki, viņiem nepieciešams kontaktēties ar cilvēkiem un citiem suņiem. Dažkārt suns vienkārši garlaikojas un aprej garāmgājējus vai kaimiņus, tā izraisot apkārtējo neapmierinātību.
Tāpat kā cilvēki ir dažādi, arī suņi mēdz būt dažādi. Cilvēkam var paskaidrot, ko drīkst darīt un ko ne, bet sunim ar paskaidrojumiem vien nepietiks. Kā dzīvniekam parādīt, kad atļauts riet un kad to nevajadzētu darīt?
Lai panāktu, ka mīlulis rej ar mēru, varat iegādāties pretriešanas kaklasiksnu, kas palīdzēs saprast, kad drīkst un kad nedrīkst trokšņot. Šādas kaklasiksnas iedarbojas ar piestiprināta uztvērēja palīdzību, kas reaģē uz riešanas troksni un balsenes vibrāciju, sunim saņemot nepatīkamu statiskās strāvas korekciju. Tiklīdz dzīvnieks pārstāj riet, uztvērējs pārtrauc darboties. Saimniekiem jāzina, ka pretriešanas kaklasiksna nav gatavs risinājums, bet gan audzināšanas palīglīdzeklis.
«Pirmo vieglās strāvas korekciju suns saņem pēc tam, kad rējis 30 sekunžu. Nepārstājot riet, pēc pusminūtes viņš atkal saņem korekciju, bet jau spēcīgāku. Tiklīdz suns pārstāj riet, uztvērējs pārtrauc raidīt korekcijas,» stāsta P.Dambergs. Sunim šie strāvas korekcijas impulsi nav sāpīgi un nekaitē veselībai. Turklāt gan radiosētas, gan pretriešanas kaklasiksnas ražotas Amerikā, kur sabiedrība pret dzīvnieku tiesībām izturas ar ļoti lielu cieņu. Abiem suņu audzināšanas produktiem ir dzīvnieku drošības un nekaitīguma sertifikāti. Šādu kaklasiksnu cena ir no 75 līdz 95 latiem.
Apsverot domu iegādāties pretriešanas kaklasiksnu, jāapzinās, ka to nevarēs vienkārši aplikt sunim ap kaklu un lieta darīta. Lai sasniegtu labu rezultātu, dzīvnieku nepieciešams mācīt, jo saimnieka mērķis nav apklusināt savu mīluli pavisam, bet iemācīt, kuros gadījumos drīkst riet un kuros ne. Suņa apmācībai jāvelta ne vairāk kā 15 minūšu dienā, un tas jādara pirmās divas nedēļas pēc kaklasiksnas iegādes. Katrai kaklasiksnai ir pievienota pamācība ar treniņprogrammu.
Lai panāktu vēlamo rezultātu, sākumā nepieciešams apmācīt suni tikai vienā izvēlētā situācijā. Pēc tam var koriģēt dzīvnieka uzvedību arī citās situācijās, kad viņš rej, lai korekcija asociētos ar savu riešanu, nevis kādiem citiem apstākļiem. Kad mācību periods pabeigts, pretriešanas kaklasiksna jāapliek katrreiz, kad sunim jābūt klusam, citādi dzīvnieks sāks riet un bez siksnas korekcijas signāla nodomās, ka riet ir atļauts.
