Šodien Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā uz kārtējo lauku dienu gaida ierodamies ap 200 augļkopības entuziastu.
Šodien Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (DSIS) uz kārtējo lauku dienu gaida ierodamies ap 200 augļkopības entuziastu.
Šogad tā ir jau otrā lauku diena, kas veltīta komercaugļkopībai jeb intensīvo dārzu veidošanai. Pavasarī dārzkopji apguva pundurkoku vainagu veidošanu, bet tagad papildus tai varēs iepazīties ar pilienveida laistīšanas izmēģinājumiem, apskatīt ābeļu, bumbieru, aprikožu, plūmju, ķiršu, vīnogu un ogulāju stādījumus, izpētīt šķirnes un uzzināt jaunāko par to kopšanu un mēslošanu. Būs arī konsultācijas augu aizsardzībā, augļu un to pārstrādes produktu izstāde degustācija.
Kā «Ziņām» pastāstīja bioloģijas zinātņu doktore Sarmīte Strautiņa, šogad noslēdzas valsts finansēts projekts «Konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izveide un realizācija».
Projekta gaitā Dobeles DSIS sadarbībā ar Ūdenssaimniecības un meliorācijas institūtu iekārtoti Latvijā līdz šim nebijuši izmēģinājumi augļudārzu pilienveida laistīšanā. Pasaulē šī metode nav nekas jauns, bet prasa lielus naudas ieguldījumus, tāpēc zinātnieki pēta, kā Latvijas augļudārzus ar mitrumu varētu nodrošināt pēc iespējas lētāk. Saimniecības dārzi kalpo arī kā uzskates līdzeklis zemniekiem, jo pēdējos gados palielinās viņu interese par augļkopību. S.Strautiņa to skaidro ar nozares augsto rentabilitāti, subsīdiju ieviešanu un to, ka Latvijas tirgus nav piepildīts ar vietējo produkciju (izņemot zemenes). Lai nodarbotos ar augļkopību, nav nepieciešamas lielas platības un daudz tehnikas – tas var būt ģimenes bizness.
Par nozares galveno problēmu zinātniece uzskata šķirņu un stādāmā materiāla sertifikācijas trūkumu.
Jau sesto gadu Dobeles DSIS pētnieki augļaugu selekcijā sadarbojas ar Zviedrijas Dārzkopības institūtu, projektā piedalās arī Lietuvas zinātnieki. Ar mērķi radīt jaunas šķirnes tiek izvērtēts upeņu, plūmju un ābeļu selekcijas materiāls. Dobeles zinātnieki kopīgi ar Zviedrijas, Somijas, Lietuvas un Spānijas pētniekiem piedalās Eiropas Savienības finansētā starptautiskā projektā par krūmcidoniju selekciju, agrotehniku un pārstrādi un kopīgiem spēkiem cer atrisināt svarīgu problēmu – kā pārstrādes procesā saglabāt cidoniju sastāvā ietilpstošās aromātiskās, bet viegli gaistošās vielas.
