Kā vērtējat valdības plānu iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) palielināt no 23 līdz 26 procentiem?
Inguna Leibus, LLU docente:Ikvienam nodarbinātajam būtiski lēmumi par IIN likmes palielināšanu tikuši pieņemti lielā steigā, bez dziļākas analīzes par to ietekmi uz tautsaimniecību. Jau tagad darbaspēka nodokļi Latvijā ir vieni no augstākajiem ES. IIN likmes palielinājums vēl vairāk sadārdzina darbaspēka izmaksas, līdz ar to vēl vairāk apgrūtinot mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Tāpēc likmes palielinājumā saskatu vairāk mīnusu nekā plusu. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka likmes kāpums par trim procentpunktiem palielinās budžeta ieņēmumus par 95 miljoniem latu. Tomēr šādu ieņēmumu plānu nez vai izdosies izpildīt ar tik strauji augošu bezdarbu un «aplokšņu» algu palielināšanos, un šādi lēmumi to tikai veicina. Joprojām nav skaidra neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādību summa. Jau oktobrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi par to samazināšanu 2010. gadā līdz 25 latiem mēnesī. Medijos izskanēja informācija, ka, palielinot likmi, atvieglojumi tiks saglabāti līdzšinējā apmērā, tas ir, attiecīgi 35 un 63 lati. Tas būtu kaut neliels atspaids mazo algu saņēmējiem un ģimenēm ar bērniem. Ja IIN likme ir 26 procenti, neapliekamā minimuma samazinājums par 10 latiem nozīmētu, ka ikviena nodarbinātā mēneša ienākumi saruktu par 2,60 latiem, atvieglojuma samazinājums no 63 līdz 25 latiem par vienu apgādājamo – par 9,88 latiem, kas visiem nodarbinātajiem būtu vienāds, neņemot vērā algas lielumu. Protams, lielākas algas gadījumā tas ir mazāk sāpīgi. Tāpēc šai situācijā taisnīgāka ir neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādību saglabāšana. Lai gan ačgārna ir situācija, kad par apgādību atvieglojums ir lielāks nekā neapliekamais minimums, tas noteikti neveicina legālu nodarbinātību. Māris Matrevics, SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes loceklis:Pagaidām gan nav precīzi skaidrs nedz tas, cik liels nākamajā gadā būs neapliekamais minimums, nedz arī par apgādājamajiem un citi atvieglojumi. Kad nosēdīsies putekļi, varēs arī sarēķināt IIN likmes palielinājuma ietekmi uz algu. No 400 latu lielas algas (uz papīra) papildu slogs būs kādi 10 lati. Ja runā par personīgo maciņu, tad ikviena ģimene, kur abi vecāki strādā, zaudē 20 latu mēnesī. Savulaik Tautas partija solīja, ka katra latviešu ģimene ap šo laiku jau varēšot uzturēt trīs bērnus. Tie, kas uzķērās (tai skaitā es), brokastis turpmāk varēs atļauties ēst tikai pāra datumos. Pirmdien Valsts prezidents Valdis Zatlers LTV raidījumā «100. pants» priecājās, ka ar katru ceturksni Latvijai ir pieaugums eksportā. Latviju tuvākajā nākotnē izglābt var tikai eksports. Būs eksports, valstī ienāks nauda, radīsies vietējais patēriņš, un tikai pēc tam kļūs vairāk darbavietu, palielināsies nodokļu ieņēmumi un valsts sāks pamazām atkopties. Pašlaik gandrīz visi ienākumi gan turīgajiem, gan mazturīgajiem aiziet, lai nomaksātu treknajos gados uzņemtās saistības un pabarotu ģimenes. Pat nevaru iedomāties, kā galus var savilkt bez pabalstiem palikušie bezdarbnieki. Jāuzsver, ka ikviena nodokļa slogs, ko papildus uzliek iedzīvotājiem, pazemina mūsu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Līdz ar to arī attālina brīdi, kad tiksim uz zaļa zara. Endijs Rozenbergs, uzņēmējs mūzikas biznesā:Domāju, ka valsts budžetā šā nodokļa paaugstināšana neko nedos. To jau parādīja pievienotās vērtības nodokļa celšana – budžeta ieņēmumi taču nepalielinājās. Vienīgais risinājums, kas gan nav «īsais ceļš», ir darbs pie valsts un valdības, kā arī politiķu uzticamības celšanas. Problēma jāmeklē tās saknē. Ja šeit zaudētais tiks atgūts, iedzīvotāji maksās nodokļus un budžets pildīsies sekmīgāk.