Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes arodbiedrības organizācijas, kuras noslēgušas sadarbības līgumu un neietilpst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā
Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei,
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei
Valsts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei joprojām ir krīzes gadu līmenī, kad tas tika samazināts par 50 procentiem, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepārprotami ir norādījusi, ka studiju vietu finansējuma pieaugums (1. pīlārs – bāzes finansējums) tuvākajos gados nav paredzēts. Tas nozīmē, ka valsts savā reālajā darbībā neparedz tās dibināto augstskolu un zinātnes nodrošinātu un stabilu izaugsmi.
Nav pieņemami, ka 2009. gadā krīzes laikā noteiktās samazinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās un koledžās tiek saglabātas, līdz ar to veidojot neadekvātas darba samaksas atšķirības pedagogu darba atalgojuma sistēmā.
Uzturam prasību nodrošināt reālajām izmaksām atbilstošu pilnu studiju vietas finansējumu un veikt proporcionālas pozitīvas izmaiņas sadaļā, kas attiecas uz augstskolu un koledžu pedagogu zemākā atalgojuma likmēm, tā kaut nedaudz tuvinot tās Eiropas akadēmiskā personāla atalgojumam. Konkurētspējīgs atalgojums veicinās augstākās izglītības un zinātnes darbaspēka atjaunināšanu un palikšanu Latvijā, nodrošinot mūsu pašu valsts tautsaimniecības izaugsmi.
Augstākā izglītība un zinātne ir gandrīz vienīgās jomas valstī, kuru «ziedojums» valstij krīzes gadu jostu savilkšanai ir iztērēts un aizmirsts. Drīz varēsim atzīmēt desmit gadu «veiksmes stāstu», kura ietvaros augstākajai izglītībai un zinātnei valsts finansējums tika samazināts, bet tās abas vēl eksistē, saņem patentus un diplomus starptautiskās sacensībās, iegūst atzīstamu pozīciju starptautiskos reitingos. Varbūt tiešām studiju vietas finansējums nepilnā apmērā ir pilnīgi pietiekams un nav vērts plānot «pārmērīgu» finansējuma palielinājumu augstākās izglītības modeļa pirmajam pīlāram? Varbūt tiešām nav nepieciešams valstī uzturēt nepārtrauktu un nekavētu zinātniskās pētniecības procesu un pietiek ar «lēkmjveida» Eiropas projektu finansējumu?
Izsakām atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) centieniem panākt izglītības darbinieku darba samaksas nosacījumu uzlabošanu, īpaši solidarizējoties ar augstskolām, kuru arodbiedrības ir LIZDA dalīborganizācijas, un vēlamies apliecināt, ka mūs vieno kopīgi mērķi un uzdevumi.
Aicinām godājamo Valsts prezidentu, cienījamo Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidenti un izglītības un zinātnes ministri uz neatliekamu konstruktīvu dialogu, lai rastu šajā vēstulē norādīto problēmu risinājumus. ◆
Rasma Mozere, LU arodorganizācijas priekšsēdētāja
Agris Ņikitenko, RTU arodorganizācijas priekšsēdētājs
Indra Treija, RSU arodorganizācijas priekšsēdētāja
Ingūna Krastiņa, LLU arodorganizācijas priekšsēdētāja
