Pēc Limbažu rajona Padomes uzaicinājuma aizvadītā gada nogalē grupa Lauksaimniecības universitātes darbinieku un studentu devās uz rajona centru, lai tiktos ar apkārtējo pilsētu un pagastu jauniešiem – nākamajiem studentiem.
Pēc Limbažu rajona Padomes uzaicinājuma aizvadītā gada nogalē grupa Lauksaimniecības universitātes darbinieku un studentu devās uz rajona centru, lai tiktos ar apkārtējo pilsētu un pagastu jauniešiem – nākamajiem studentiem.
Gan atbraucējiem, gan tikšanās organizatoriem par lielu pārsteigumu prāvā zāle izrādījās ļaužu pārpilna. Tas tāpēc, ka limbažnieki pirmie valstī jau ar nākamo mācību gadu iecerējuši dibināt lauksaimniecības augstskolas filiāli. Tai nolūkots Pieaugušo izglītības centrs kādreizējās bankas «Baltija» labiekārtotajās telpās. Centrs ir apgādāts ar pienācīgu datortehniku un mūsdienīgiem sakaru līdzekļiem, atrasti jau vairāki pasniedzēji svešvalodu un citu vispārējo priekšmetu mācīšanai. Sadarbībā ar universitāti ir ieinteresēta gan rajona Padome, gan Limbažu galvenā bibliotēka, kas nodrošināta pieslēgumu interneta tīklam un piekļuvi visas valsts bibliotēku datu bāzei. Savukārt Lauksaimniecības universitāte eksperimentu iecerējusi sākt ar vienas no jaunākajām specialitātēm – uzņēmējdarbība lauksaimniecībā – mācīšanu Limbažos. Savus uzskatus šajā jomā pauž augstskolas prorektors Pēteris Bušmanis:
– Lai Limbažos pilnībā varētu sākt mācīties pēc dienas nodaļas studiju principa, vajag vismaz 50 studētgribētāju. Taču dienas nodaļā pēc intensīvās mācību metodes studentu skaits varētu būt arī mazāks. Tas nozīmē, ka piektdienās un sestdienās uz Limbažiem izbrauktu mūsu speciālo priekšmetu pasniedzēji un ļoti intensīvi būtu jāstrādā auditorijās, bet pārējās dienās studentiem atlikušo vielu vajadzētu apgūt patstāvīgi, jo studēšana jau nav tikai auditorijā pavadītais laiks. Arī klātienes studentiem Jelgavā aptuveni puse laika jāpavada auditorijās, bet otra puse paliek patstāvīgam darbam. Kā trešais variants ir mācības neklātienē, taču jārēķinās, ka atsevišķi laboratorijas darbi būs izpildāmi tikai universitātes laboratorijās Jelgavā. Tāpat mācību praksi vajadzēs iziet universitātes saimniecībā Vecaucē.
Visus interesē mācību maksa. Šajā gadījumā nevar runāt par valsts finansētām studijām, jo atvēlētās 750 vietas būs jau Jelgavā piepildītas. Tātad jārēķinās ar studijām par daļēju maksu, proti, 290 latiem par studiju gadu. Savukārt neklātniekiem maksa ir noteikta 150 latu gadā. Turklāt, ja limbažnieki izvēlēsies intensīvās studijas klātienē, arī viņiem būs iespēja izmantot studiju kredītu.
Dzidra Kreišmane, Lauksaimniecības fakultātes dekāne, kas, starp citu, pati savulaik ir absolvējusi Alojas Ausekļa vidusskolu, uz studēšanu centās iedrošināt gan pašreizējos vidusskolu un tehnikumu audzēkņus, gan agrāk skolu beigušos jauniešus:
– Lai arī pēc fakultātes beigšanas diplomā būs rakstīts, ka esat apguvuši agronoma kvalifikāciju ar specializāciju uzņēmējdarbībā lauksaimniecībā, nevajag to uztvert pārāk tieši. Darba devēji tagad vairāk skatās, kādi priekšmeti augstskolā ir mācīti un pie kādiem profesoriem. Turklāt tieši šīs specialitātes popularitāte jauno studentu vidū nemitīgi palielinās. Piemēram, pērn jau aptuveni puse no fakultātē uzņemtajiem pirmkursniekiem vēlējās apgūt tieši šo studiju programmu. Pēc satura to var dēvēt arī par uzņēmējdarbību laukos – ne tikai lauksaimniecībā, jo tajā māca arī mežsaimniecību, produkcijas pirmapstrādi, pārstrādi, alternatīvos saimniekošanas veidus, tūrisma attīstību laukos utt. Protams, lielu daļu aizņem priekšmeti, kas saistīti ar ekonomiku un vispār uzņēmējdarbību. Taču kopumā minētā studiju programma nav viegla. Limbažniekus fakultātē uzņemsim pēc tiem pašiem noteikumiem kā Jelgavā, taču dokumentus varēs iesniegt jaunajā filiālē jau drīz pēc Jāņiem, arī uz pārrunām komisija ieradīsies Limbažos.
Ieceres īstenošanu savā ziņā pārņēmusi Limbažu rajona padomes tautsaimniecības un reģionālās plānošanas galvenā speciāliste Spīdola Lielmane:
– Limbažu rajonā katru gadu par 0,25 procentiem palielinās pensionāru skaits. Tas nozīmē, ka mūsu jaunieši pamazām aizplūst uz lielajām pilsētām, izmācās prestižās skolās un augstskolās, bet atpakaļ neatgriežas. Līdz ar to vietējie dabas resursi un citas rezerves attīstībai paliek neizmantotas, jo gluži vienkārši pietrūkst gudru prātu, kam to darīt. Rodas jautājums, kam mēs rakstām visas daudzās attīstības koncepcijas un plānus? Kas izstrādās projektus, lai izmantotu Eiropas Savienības piešķirtos naudas līdzekļus? Skaidrs, ka ne jau vecākā gadagājuma cilvēki. Visas cerības tiek liktas uz mūsu pašu jauniešiem, un viņiem ir vajadzīgas zināšanas. Pētījumi rāda, ka jauniešu, kas vēl nav aizbraukuši uz galvaspilsētu, bet ir ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, gan mūsu, gan kaimiņu rajonos ir samērā daudz. Tāpēc esam nolēmuši tepat Limbažos – tuvāk viņu dzīvesvietai – radīt visus apstākļus sekmīgām studijām. Pat ja tikai katrs desmitais no viņiem pēc diploma saņemšanas paliks Limbažos, mūsu pūliņi nebūs bijuši velti. Turklāt palicēji atradīs sev darbu un sekmēs vēl arī citu darba vietu radīšanu. Rezultātā rajons attīstīsies un vairs tik ļoti nenovecos. Man ir liels prieks par universitātes vadības atsaucību, jo tieši šīs augstskolas darbinieki ir ļoti elastīgi. Par to liecina jaunās specialitātes, ko var apgūt tikai Jelgavā, piemēram, ainavu plānošana un arhitektūra, jo pieprasījums pēc šādiem speciālistiem nemitīgi palielinās. Ja mums visu iecerēto izdosies paveikt, ar laiku varēsim domāt arī par citu speciālistu mācīšanu Limbažos.
