Barojas smecerniekiAugļu dārzi Agro šķirņu ābelēm sākuši plaukt ziedpumpuri, un, kā Zemgalē novērojuši Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, līdz ar pumpuru vēršanos tajos sākuši baroties ābeļu ziedu smecernieki un laputis. Pieturoties siltākam laikam, tūdaļ sāks šķilties arī ābeļu lapu blusiņas un tīklērces. Nogatavojusies liela daļa ābeļu kraupja askusporu. Līdz ar pirmo lietu tās sāks izlidot, inficējot augus ar kraupi.Uzbrūk spīduļiZiemas rapši Ziemas rapsim pašlaik turpina veidoties stublājs. Augu aizsargi entomoloģiskā tīkliņa vēzienos uztvēruši pirmos krustziežu stublāju smecernieku un spradžu īpatņus. Jāseko stublāju smecernieku un krustziežu spīduļu koncentrēšanās palielinājumam. Sasniedzot ekonomiskā kaitīguma robežslieksni, kaitēkļi jāierobežo. Der zināt, ka stublāju smecernieki jānīdē, tiklīdz trijās dienās dzeltenajos Meriķē traukos sakrājas 10 – 15 vaboļu vai ja 100 entomoloģiskā tīkliņa vēzienos (ETV) izdodas saķert 10 – 20 vaboļu. Krustziežu spīgulis jāindē, ja uz auga tos atrod vienu līdz divus. Kā «Ziņām» pastāstīja Augu aizsardzības dienesta inspektors Jānis Miglāns, kurš tobrīd kaitēkļus uzskaitīja Tukuma pusē, kaitīgais robežslieksnis jau sasniegts. Rapša laukos Tukuma pusē tīkliņā izdevās saķert ap desmit vaboļu. Tik straujas kaitēkļa izplatības galvenais iemesls ir siltais laiks. «Ja rapsis jau 15 – 20 centimetru augsts, var sākt ierobežot,» saka J.Miglāns, piebilstot, ka reizē var smidzināt pret spīduļiem, jo arī tie jau esot uz katra desmitā auga. Uz rapša apakšējām lapām vietām novērotas sausās fomozās puves un tumšplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Jāpiebilst, ka pazeminātās reljefa ieplakās no izslīkšanas, sniega pelējuma un sakņu puvēm bojā gājušo platību īpatsvars šopavasar sasniedz līdz desmit procentiem lauka. Izlido stiebrmušasZiemas kvieši Arī šie ziemāji līdzīgi kā mieži pārsvarā jau beidz cerot un pastiprināti stiebro. Atsevišķās vietās pazemināta reljefa ieplakās izslīkušo platību īpatsvars veido līdz astoņiem procentiem lauka. Sniega pelējums dažās platībās inficējis pat piekto daļu augu apakšējo lapu, bet, tā kā lauksaimnieki ievērojuši visas agrotehnikas prasības, augi nav aizgājuši bojā. Uz apakšējām lapām vietām konstatēta nozīmīga pelēkplankumainības piknīdu un neliela graudzāļu miltrasas rudens infekcijas izplatība. Novērota arī melnās stiebrmušas (4 – 12 īpatņi 100 ETV) lidošanas intensitāte.
