Kāds nule kā veikts pētījums apliecina, ka garākie vīrieši ir Nīderlandē, bet garākās sievietes – Latvijā. Vidējs nīderlandietis ir 183 centimetrus garš, bet vidēja latviete – 170 centimetru gara. Īsākās sievietes joprojām dzīvo Gvatemalā – 1914. gadā vidēja gvatemaliete bija 140 centimetru gara, šobrīd garums nesasniedz pusotru metru. Savukārt īsākie vīrieši dzīvo Austrumtimorā – 160 centimetru. Latvietēm 1914. gadā pasaules topā bija 28. vieta, Nīderlandes vīriešiem – 12. Šādu pētījumu, kurā apskatītas augšanas tendences 187 valstīs kopš 1914. gada, no žurnāla «eLife» citē raidsabiedrība BBC.
Šajā laikā visvairāk izstiepušies irāņi un dienvidkorejietes – viņu vidējais garums audzis par attiecīgi 16 un 20 centimetriem.Gadsimta laikā visvairāk palielinājies Austrumāzijas iedzīvotāju garums. Japāņi, ķīnieši un dienvidkorejieši ir daudz garāki nekā pirms simt gadiem.
Savukārt amerikāņi garāko cilvēku topā savas pozīcijas zaudējuši – 1914. gadā uz planētas amerikāņu vīrieši bija trešie garākie, bet sievietes – ceturtās garākās. Šobrīd tā ir attiecīgi 37. un 42. vieta.
«Apmēram trešdaļu no ietekmes uz augumu varētu uzņemties gēni, bet tas neizskaidro pārmaiņas šādā laika posmā. Gēni nemainās tik ātri, un to mutācijas tik ātri nevar pārņemt tik daudz valstu. Izmaiņas visvairāk ietekmē vide,» uzskata vadošais pētnieks Majids Ezati (Majid Ezzati) no Londonas Imperiālās koledžas, piebilstot, ka tikpat svarīgs faktors ir sievietes veselība un pārtika grūtniecības laikā. Pozitīvais aspekts garākam augumam ir ilgāks mūžs, gari cilvēki retāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, bet biežāk var saslimt ar vēzi.
