Zuša zupa, jēra gaļas plovs, gleznas, neskaitāmi muzikāli, deju un teātra priekšnesumi – tā dažos vārdos varētu raksturot izklaides iespējas pagājušajā nedēļas nogalē Pērnavā notikušajā festivālā «Augusta bezmiegs» (igauniski – «Augustiunetus»).
Pirmo reizi šāda mākslas nakts Pērnavā sarīkota 2010. gadā, tātad šogad notika jau sesto reizi. Pērnavieši šo pasākumu uzskata par tādu kā vietējo iedzīvotāju festivālu. Kopš 1996. gada Pērnava ir atzīta par Igaunijas vasaras galvaspilsētu. Igauņi pat mēdz pajokot – ja visu gadu neesi saticis savus draugus, tad gan jau vasarā saskriesieties Pērnavā. Vasarā šajā pludmales pilsētā notiek neticami daudz festivālu, koncertu, sporta sacensību, kas ikdienišķajam iedzīvotāju skaitam piepulcina tūkstošiem viesu. «Augusta bezmiegs» pilsētu pārņem trešajā mēneša sestdienā, un tradicionāli tiek uzskatīts, ka tad lielākie vasaras sarīkojumi Pērnavā jau pagājuši, vairums tūristu devušies mājup un šo pasākumu no sirds var izbaudīt vietējie.
Starp mākslām – ēdiens
Pēc lieluma gluži kā Jelgava mūsu sadraudzības pilsēta var lepoties ar bagātīgu skaitu kafejnīcu, krodziņu un restorānu. Varbūt tieši tāpēc par vienu no «Augusta bezmiega» mākslām kļuvis gardēžu mielasts. Neticami, bet festivālā, kas pulcē tūkstošiem apmeklētāju, ielas malās tiek tirgoti nevis cīsiņi mīklā un čipsi, bet gan restorānu cienīgi ēdieni. Ielās, kur notiek «Augusta bezmiega» pasākumi, cits citam blakus savus sarūpētos gardumus tirgo gan vienkārši pilsētas iedzīvotāji, gan restorāni, kur festivālam speciāli radīti īpaši ēdieni. Vietējie acīmredzot novērtē un prot izbaudīt gardus ēdienus, jo pie stendiem pārsvarā vērojamas rindas un līdz pulksten astoņiem vakarā ne viens vien speciālais piedāvājums jau ir notiesāts. Tā mēs arī nepaspējam nogaršot kafejnīcas «Piparmünt» šefpavāra ar neticami latvisko uzvārdu Vladimira Upenieka (mums gan neizdodas noskaidrot, vai viņš ir tautietis) īpašo piedāvājumu – foreli. Toties pie (pavisam noteikti latviešiem) «Valmiermuižas alus» stenda visu dienu un nakti stiepjas pamatīga rinda – šis alus tur ir cieņā.
Īpašo foreli nesanāk «noķert», bet nobaudām zuša zupu un kūpinātus zušus (uz tirdzniecības vietu atvesta kūpinātava un zivis tiek sagatavotas apmeklētāju acu priekšā), kā arī jēra gaļas plovu ar rozīnēm, pagaršojam kādas igauņu mazās alus darītavas produkciju. Vietējie zina stāstīt, ka «craft beer», kā pie savām darītavām norāda ražotāji un kas liecina, ka tas ir nerūpniecisks alus, tagad esot Igaunijas modes lieta.
Izstaigājot festivāla norises vietas, pārņem neticība, vai arī pie mums šāds pasākums piesaistītu tik daudz tirgoties gribētāju un apmeklētāju. Pirmkārt jau izbrīna, ka teju katrs (arī skolēni, kas vietējās skolas pagalmā vāc līdzekļus labdarībai) var tirgoties ar dažādiem pārtikas produktiem – īpaši populārajiem kēksiņiem, cepumiem, marinētiem gurķīšiem un ķilavmaizēm – un pār viņu plecu draudīgi neglūn vietējā pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti (vai kas nu ar šo uzraudzību nodarbojas Igaunijā). Arī apmeklētāji labprāt izbauda pasākumu, nežēlojot trīs eiro par glāzi šampanieša, ko katru gadu uzpucējusies pie maza galdiņa tirgo kundzīte solīdā vecumā, nopērk ķilavmaizi par summu, kas adekvāta visas zivju bundžas cenai. Tāpat ar lielāko prieku izgaršo restorānu un kafejnīcu speciālos piedāvājumus, kas, lai arī nav tik dārgi kā ikdienā uz vietas gatavoti, tomēr nav arī gluži lēti. Varbūt igauņi vienkārši ir lielāki gardēži nekā latvieši?
Uzgavilē jelgavniekiem
Pēc Pērnavas deju kolektīva «Tuurit-Tuurit» uzaicinājuma «Augusta bezmiegā» piedalījās arī Jelgavas tautas deju kolektīvs «Lielupe», kas īpašas festivāla apmeklētāju ovācijas izpelnījās, izpildot igauņu tautas deju.
Pamatā festivāla «Augusta bezmiegs» pasākumi pārpildīja Pludmales parku un Supeluse ielu, bet dažādas aktivitātes notika arī citviet pilsētā. Dienas laikā vairāk norisinājās tirgošanās un pirkšana – vesels ielas posms, piemēram, bija veltīts pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas pārdeva gan sev apnikušās rotaļlietas, gan pašu ģimenes dārziņā salasītus labumus – avenes, zirņus, burkānus. Ar dažādiem pasākumiem un tirdziņiem «Augusta bezmiegā» iesaistījās arī skolas. Uz ielām muzicēja pašdarbnieki un dažādi muzikāli kolektīvi, bija apskatāmas izstādes.
Savukārt vakarā uz vairākām nopietnākām un visai improvizētām skatuvēm (piemēram, no ēkas otrā stāva balkona) sākās koncerti faktiski visām gaumēm. Sākotnēji likās, ka naktī apmeklētāju skaits pamazām saruks, bet izrādījās – dzestrā augusta nakts nav šķērslis, lai igauņi dotos ielās izklaidēties. Kā pēc festivāla vēstīja Pērnavas laikraksts «Pärnu Postimees» «Augusta bezmiegu» apmeklēja aptuveni 10 000 cilvēku, tā laikā notika ap astoņdesmit ar kultūru saistīti pasākumi un bija atvērtas vairāk nekā sešdesmit vienas dienas kafejnīcas. ◆
