Gadskārtējās ielu stafetēs, kas šogad dalībniekus pulcēja 4. maijā, no skolu komandām izcēlās 5. vidusskolas meitenes – gan 6. – 7., gan 8. – 9. klašu, gan vidusskolu grupā viņas bija visātrākās
Šāgada stafešu pasākumu kuplināja vairāku Jelgavas novada skolu līdzdalība (Eleja, Sesava, Zaļenieki) un visiem aktīva dzīvesveida cienītājiem domātais «Nordea» Rīgas maratona «Veselības skrējiens» sacensību ievadā. Jaunums bija arī tradicionālā sacensību datuma pārcelšana no 1. uz 4. maiju, Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.«Bet sestdien saule spīdēja…» dalībnieku vidū dzirdēto pārcelšanas fakta kritiku acīmredzot rosināja pēkšņi uznākušais aukstums. Taču īstus entuziastus tas nebija nobaidījis. «Laikam nav ne vainas,» sportiski tērptais Salvis Brasavs no Ozolnieku skrējēju kluba «Ziņām» atklāja, ka trenējas piecas reizes nedēļā un jebkuros laika apstākļos, jo 23. maijā Rīgā gribot pieveikt savu pirmo maratonu. «Īstam maratona skrējienam būtu jātrenējas trīs četrus mēnešus, tāpēc, ja kāds šodien sadomā pēc pāris nedēļām pieveikt 42 kilometrus, – neiesaku to darīt. Taču ar Rīgas maratonu saistītie skriešanas un veselīga dzīvesveida popularizēšanas pasākumi domāti katram,» bilda viens no to rīkotājiem, pa ceļam uz kopīgā skrējiena startu sastaptais Aigars Nords. Skolas gados par sporta stundām ne sevišķi sajūsmināts, viņš tāpat kā daudzi citi vēlāk atklājis, ka skrējiens var dot daudz pozitīvu emociju. «Pirmkārt, atšķirībā no skolas tā nav spiesta lieta. Otrkārt, pirmie pieveiktie kilometri, paša izvirzīta mērķa sasniegšana dod nebijušu gandarījumu. Treškārt, ja skrien draugi, sieva, bērni un lielā masu pasākumā pat tūkstoši, – domubiedru vidū jūties laimīgs,» spriež Aigars. Divu kilometru skrējiens sākās ar kopīgu iesildīšanos un noslēdzās ar «atsildīšanos», savukārt uz sportisku cīņu noskaņotajiem pati «Veselības skrējiena» distance bija laba muskuļu iekustināšana pirms stafetēm, kas turpinājās trīs vecuma grupās skolu komandām un pēc tam vēl vispārējā grupā visiem vecumiem.