Kurš gan šodien negribētu būt Einara Repšes vietā? Pabraukāties mazliet pa Latviju, birdinot optimistiskus saukļus, lai pēcāk iejātu Jēkabielas namā uz balta zirga, ko daļa vēlētāju grasās Saeimā ievilkt aiz pavadām.
Kurš gan šodien negribētu būt Einara Repšes vietā? Pabraukāties mazliet pa Latviju, birdinot optimistiskus saukļus, lai pēcāk iejātu Jēkabielas namā uz balta zirga, ko daļa vēlētāju grasās Saeimā ievilkt aiz pavadām. Šķiet, šodien daudz mazāk atrastos tādu, kas, piemēram, būtu ar mieru iejusties Ivara Godmaņa ādā, jo viņam vajadzējis pieņemt ne vienu vien nepopulāru lēmumu, tomēr vēlētāji arī pēc desmit neatkarības gadiem zina, ko no viņa var sagaidīt. To pašu zināmā mērā var teikt arīdzan par abām pārējām lielajām valdības partijām, bet – kurš šodien var 100% prognozēt E.Repšes vadītās partijas «Jaunais laiks» («JL») darbību pēc Saeimas vēlēšanām?
No vienas puses, viss it kā notiek atbilstoši loģiskam scenārijam – partija ir nodibināta, tās birojs nu atvērts arī Jelgavā, «JL» mājas lapā internetā var izlasīt jau tapušās partijas programmas sadaļas, ar izbraucieniem uz reģioniem «JL» ir sācis priekšvēlēšanu kampaņu (daudz agrāk par daudziem politiskajiem konkurentiem cīņā par vietām nākamajā Saeimā), taču ir izjūta, ka «JL» pašreizējai vadībai tā arī nav īstas skaidrības, kā realizēt pašu nospraustos mērķus. Tas zināmā mērā atklājās, arī partijas vadībai tiekoties ar jelgavniekiem trešdienas pēcpusdienā, kad, piemēram, uz jautājumu, kur «JL» vadība domā ņemt līdzekļus vairāku programmatisko nostādņu realizācijai, auditorija tā arī nesaņēma noteiktu atbildi. Paziņojumus, ka ir jāsāk sīva cīņa ar ēnu ekonomiku tagad, bez šaubām, bārstīs visi politiskie spēki, kuriem būs nodoms piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tāpēc pagaidām nav nekādas garantijas, ka «JL» būs ar kaut ko labāks par pašreizējām valdības partijām. Taču tikpat skaidrs ir arī tas, ka priekšvēlēšanu cīņā Latvijā līdz šim ir bijušas svarīgas divas lietas – populāru, taču līdz šim politikā it kā neiesaistītu personību piesaiste, kā arī māksla pēc iespējas iespaidīgāk uzrakstīt partijas programmu, par ko liecina apstāklis, ka līdz šim vairāk nekā trešdaļa elektorāta ir izrādījusies svārstīga.
Par šiem jautājumiem būtu jāpadomā arīdzan vēlētājiem, jo iepriekšminētā svārstīgā elektorāta lielā īpatsvara dēļ Latvija joprojām nav pasargāta no jauniem banānu solītājiem, kas nu nekādi neveicinās valsts attīstību un tuvināšanos Eiropas demokrātisko valstu labklājības līmenim. Lai arī internetā lasāmās «JL» programmas ārpolitikas sadaļā ir lasāms visai skaidrs atbalsts Latvijas dalībai NATO un Eiropas Savienībā (ES), trešdienas tikšanās laikā «JL» vadība tā arī nespēja atturēties no visai populistiskajiem solījumiem iestāšanās sarunās ar ES aizstāvēt Latvijas intereses, cik spēka. Šādi saukļi drīzāk piederētos Centriskajai partijai Latvijas Zemnieku savienība, nevis «JL», kam vajadzētu tādas pašsaprotamas lietas apņemties bez atgādinājuma. Vai tiešām arī «JL» savā priekšvēlēšanu kampaņā grasās pievienoties tiem bezatbildīgajiem latvju politiskajiem spēkiem, kas cer uz eiroskeptiķu balsīm? Jādomā, ka tas tā nenotiks, citādi visa «JL» labējā orientācija, par ko vēlētājiem nebūs iespēju pārliecināties līdz Saeimas vēlēšanām, būs vējā.
Savukārt «JL» programmas ekonomiskās politikas sadaļa acīmredzot vēl top, tāpēc pagaidām nav skaidrs, cik liberāla tā būs. Kas attiecas uz E.Repšes kritiku par līdzšinējo «Latvijas kuģniecības» privatizācijas gaitu, kas tiešām līdz šim nav bijusi mazo sertifikātu īpašniekiem par labu, tad jāteic, ka «JL» priekšlikumi, kā šis uzņēmums būtu jāprivatizē, ir visai tāli no realitātes.
Ir skaidrs, ka daudzu politisko spēku mērķis pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām ir pēc iespējas vairāk sajaukt vēlētāja galvu, lai vispārējā apjukuma laikā varētu iešmaukt Saeimā, tāpēc, jo vēsāka būs vēlētāju galva Saeimas vēlēšanu dienā, jo labāku rezultātu var gaidīt. Attiecībā uz «JL» parādīšanos pie Latvijas politiskā apvāršņa – it kā ir pamats priecāties par jebkuras jaunas labējas partijas rašanos, taču līdzšinējā Latvijas politikas vēsture neatkarības desmitgadē liek šaubīties par to, vai «JL» izdosies savu zirgu tikpat baltu saglabāt arī pēc vēlēšanām. Bet melnos raibumus, pat vienreiz iegūtus, vairs nenomazgāt.
