No 3. līdz 7. maijam Jelgavas Tiesā tika izskatīta krimināllieta pret Aleksandru Kuzņecovu (dzimis 1979. gada 8. aprīlī).
No 3. līdz 7. maijam Jelgavas Tiesā tika izskatīta krimināllieta pret Aleksandru Kuzņecovu (dzimis 1979. gada 8. aprīlī). Viņa biogrāfijā jau ir divas sodāmības par zagšanu, par pēdējo saskaņā ar LR Kriminālkodeksa 144. panta 3. daļu viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti ar trīs gadu pārbaudes laiku. Taču arī pārbaudes laikā viņš turpinājis piekopt savu «arodu».
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka laikā no 1998. gada aprīļa līdz jūnijam A.Kuzņecovs aplaupījis automašīnas, paņemdams auto magnetofonus, akustiskās sistēmas, kompaktdiskus, to atskaņotāju un vēl citas mantas. Zaglis darbojies galvenokārt naktīs un apzadzis gan uz ielas un pagalmos atstātās, gan garāžās ieslēgtās mašīnas. Lai iegūtu kāroto, A.Kuzņecovs izsitis logus, uzlauzis durvis un bagāžniekus, pārgriezis logu gumijas blīves, tā iekļūdams auto salonos.
A.Kuzņecova krimināllietā ir minētas 14 epizodes, kurās vainīgais saukts pie likumīgas atbildības. Pateicoties Jelgavas policijas darbinieku aktivitātei, ir iegūti lietiski pierādījumi A.Kuzņecova vainai visās 14 epizodēs.
Kaut arī iegūti vainu apliecinoši pierādījumi, Aleksandrs Kuzņecovs savu vainu neatzina. Viņš centās maldināt tiesu un novilcināt tiesas procesu. Iespējams, ka šeit minētie likumpārkāpumi nav vienīgie, ko viņš ir izdarījis, jo daudzi no cietušajiem (apzagtajiem) vienkārši nav ziņojuši par notikušo policijai, uzskatot, ka tikpat neko nevarēs panākt. Tomēr šī tiesas prāva pierādīja pretējo.
Ņemot vērā Aleksandra Kuzņecova noziegumu bīstamību un to, ka tie izdarīti nosacītā kriminālsoda izciešanas laikā, kad viņš nav mēģinājis strādāt algotā darbā, bet turpinājis savas noziedzīgās darbības, tiesa viņam piesprieda cietumsodu – četrus gadus un septiņus mēnešus.
Tiesa apmierināja iesniegtās civilprasības 1666 latu apmērā, kā arī 100 latu advokāta izdevumus.
