Kļūdās tie, kas domā, ka agresīvi auto eksterjeri radušies līdz ar pašās pēdējās desmitgadēs Jaunās pasaules autogigantu izlaistajiem, taču sērijveidā neražotajiem konceptauto.
Kļūdās tie, kas domā, ka agresīvi auto eksterjeri radušies līdz ar pašās pēdējās desmitgadēs Jaunās pasaules autogigantu izlaistajiem, taču sērijveidā neražotajiem konceptauto. Pa niknam monstram radīts tālākā vēsturē, un šoreiz – par 1976. gada «Aston Martin Lagonda V8».
Par nosaukuma «Lagonda» radītāju uzskatāms amerikānis Vilbers Ganns, kura vaļaspriekiem bija pieskaitāmas inženierija un dziedāšana, taču viņa nākotne tika saistīta ar darbošanos ģimenes biznesā – aitu cirpšanā. Par spīti iecerētajai karjerai ģimenes lokā, V.Ganns 1890. gadā emigrēja uz Angliju, kur astoņus gadus vēlāk sava dārza siltumnīcā sāka nodarboties ar motociklu būvi, dodot tiem vārdu «Lagonda», kas atvasināts no nelielas upītes nosaukuma dzimtajos plašumos Springfīldā, Ohaijo štatā. Lai arī turpmāko nepilnu trīsdesmit gadu laikā tika uzbūvēta virkne panākumiem bagātu «Lagondas» modifikāciju, sakarā ar pārāk plašo piedāvājuma klāstu kompānija nokļuva finansiālās grūtībās.
Pēc Otrā pasaules kara nīkuļojošo uzņēmumu iegādājās Deivida Brauna grupa, kurā ietilpa arī «Aston Martin». Jaunu modeļu invāzija noplaka gandrīz tikpat ātri, kā bija sākusies, un tāda īsti skaļa atgriešanās notika tikai septiņdesmito gadu vidū, kad autoražotājs jau atkal bija nonācis citu īpašnieku rokās.
Darbs pie «Lagonda V8» izstrādes sākās 1976. gada februārī, un jau pēc astoņiem mēnešiem auto bija apskatāms Londonas auto izstādē, kļūstot par tās «naglu» un izpelnoties publikas atzinību. Protams, pirmām kārtām tika uzteikts mašīnas acīs krītošais ārējais veidols, tam sekoja diskusijas par vispārējo braucamrīka stilu – 5,3 metrus garais «limuzīns» ar pašmasu 2,1 tonna stabili pretendēja uz ietilpīga ģimenes auto statusu, bet vienlaikus, par spīti četrām durvīm, bija manāms arī kas sportisks – kaut gan minētais modelis bija aprīkots ar piecpadsmit collu riteņiem, tā augstums sasniedza vien 1,30 metrus! Zem priekšējā pārsega bija iebūvēts 5,3 litru un 309 zirgspēku V8 dzinējs, kas ļāva attīstīt maksimālo ātrumu nepilnus 240 kilometrus stundā. Savukārt priekšējais panelis tolaik pamatoti tika uzskatīts par kaut ko nebijušu un žilbinošu, jo ierasto ciparnīcu vietā priecēja braucēja acis ar digitālajiem mērinstrumentiem. Ātrumkārba? Trīspakāpju automāts!
Par ražotāju taktiku vēsture klusē, taču absolūti patiess ir fakts, ka «Lagonda» patērētājus nesasniedza vēl gandrīz pusotru gadu. Toties 1978. gadā, kaut arī samērā nelielā «metiena» dēļ automobiļa cena bija zvērīgi augsta (virs 30 000 angļu mārciņām), visi tolaik pieejamie auto atrada savus īpašniekus. Tiesa gan, pircēji lielākoties bija naudīgi arābu šeihi.
Astoņdesmitajos gados tika uzlabots auto dizains un aerodinamika, kā arī aprīkojums papildināts ar gaisa kondicionieri katrai sēdvietai, savukārt līdz ar atgāzu ierobežojošas likumdošanas stāšanos spēkā rijīgie karburatori tika aizstāti ar degvielas tiešās iesmidzināšanas sistēmām.
Automobiļa unikalitāti netieši apliecina arī tā cenu maiņas – 1981. gadā tā bija jau 53 500 mārciņu, bet 1986. gadā sasniedza 79 500 mārciņu.
1990. gadā «Aston Martin» pārņēma Amerikas otrs lielākais autoražotājs «Ford». Jaunā «aizbildņa» paspārnē jaunās stratēģijas dēļ gan tika saražots un pārdots tikai 631 eksemplārs (protams, neskaitot tos, ko izmantoja drošības testos), un drīz unikalitātes saglabāšanas nolūkā ražošana vispār tika pārtraukta.
Atskatoties uz respektablā auto gaitām pagātnē un aplūkojot septiņdesmitajos gados radītā modeļa fotouzņēmumus, nebūt nešķiet, ka šis modelis tiešām jau ir pārdzīvojis vairāk nekā gadsimta ceturksni. Jo tā robustās, tomēr elegantās formas lieliski saskan ar vairumu astoņdesmitajos gados radīto automodeļu ne vienā vien kontinentā. Savukārt modifikāciju un aprīkojuma maiņas neviļus vedina «Lagondu» uzskatīt par kaut ko līdzīgu pareģim – kā nekā tieši šajā «pionierī» pirmoreiz autobūves vēsturē tika apvienoti komforta elementi, kas šodien ir pašsaprotami katrā laikmetīgā četrriteņu braucamajā. Turklāt vietā ir nesen kā britu presē uzdotais jautājums – vai fēnikss atkal atdzims nākotnē?
