«Autobusa debesīs» koncerts «Tonusā» dienu pēc albuma «Domā par mani» klubu turnejas atklāšanas bija no tām uzstāšanās reizēm, kuru apmeklētāji līdzi dzied, ne tikai juzdami uz sevi nomērķētu solista mikrofona stobru.
«Autobusa debesīs» koncerts «Tonusā» dienu pēc albuma «Domā par mani» klubu turnejas atklāšanas bija no tām uzstāšanās reizēm, kuru apmeklētāji līdzi dzied, ne tikai juzdami uz sevi nomērķētu solista mikrofona stobru.
Zviedrijas latviešu «rock’n’roll» grupas «Dundurs» garadarbs «Jānis ir labs», ar kuru, turpinot publikas rosināto improvizāciju, «Autobuss» koncertu noslēdza, nebija vienīgais līdzšinējās Imanta Kalniņa mūzikas grupas piedāvātais citu autoru darbs. Trīs gados, pēc dalībnieku vārdiem, gaidītā pieredze uzkrāta un pašsacerētās dziesmas sakrājušās veselam albumam, kas, pēc ļoti aptuveniem pieņēmumiem, dienasgaismu varētu ieraudzīt nākampavasar.
Pagājušoreiz Jelgavā koncertējāt Uzvaras ielas viņā galā – kultūras nama lielajā zālē.
Emīls: Mums vispār ļoti patīk spēlēt koncertus, kuros cilvēki sēž un klausās mūziku. Arī programmu varam veidot interesantāku.
Kristiāns: Būtu varējuši salikt krēslus un visus apsēdināt arī šeit…
Kārlis: Bet tādā gadījumā mainītos arī programma.
Kristiāns: Jā. Tieši tas arī ir forši – ka ir dažādība.
To, ka ierakstā atrodams tik jestrs gabals kā «Tev nebija laika», nu nemaz neļauj nojaust skumīgais divritenis uz vāka. Salīdzinot iepriekšējo, esat gājuši uz priekšu gan šajā, gan pretējā virzienā. Kā liekas pašiem?
Kristiāns: Ja salīdzina abus albumus, šis, manuprāt, ir nopietnāks – nav tik daudz dziesmu ar komercijas pieskaņu. No iepriekšējā iekļautajām tādu varētu nosaukt vairāk.
Sākumā Ojārs Kalniņš tātad sarakstīja tekstu angliski, pēc tam Viks to atdzejoja.
Kristiāns: Pirmā ideja bija, ka šis albums būs tikai angliski.
Un kāpēc jūs no tās atteicāties?
Emīls: Nevarētu teikt, ka Latvijā cilvēki angļu valodu nesaprot. Saprot jau. Bet mums gribējās lai saprastu labāk. Dzīvojam tomēr Latvijā.
Dažu dziesmu koncertvariantam tomēr izvēlēts angļu teksts.
Kristiāns: Angliski šīs dziesmas ir tādēļ, ka šādi tās labāk skan. Neteiksim, ka atdzejojums būtu neveiksmīgs, bet vienlīdz veikls visās dziesmās tas nav iespējams.
Ne tikai vārdiskā vēstījuma ziņā, bet tīri fonētiski – piemērotībā melodijai.
Kārlis: Arī tas – aranžējām taču dziesmas, kas bija rakstītas angļu tekstam.
Kristiāns: Bet ir vēl otra lieta: «Ar straumēm uz jūru», šķiet, arī jūsuprāt, angliski skan labāk. Bet es dziedu latviski, jo tā to labāk saprot, un šajā variantā tā ir pazīstamāka, vairāk skanējusi. Tā gan ir gandrīz ar visām dziesmām. Laikam jau nemaz nedrīkst dalīt un salīdzināt. To darām tikai mēs paši, un salīdzinājums radies, pie abiem variantiem strādājot, bet īstenībā tās ir divas pavisam dažādas lietas.
Emīls: Es domāju, ka teksts ir pakārtots. Ja dziesma ir hits – pietiekami melodiska un līpoša –, teksts var būt kaut vai itāļu valodā. Tie, kas nesaprot, atvērs vārdnīcu vai pajautās kaimiņam.
Dace [grupas menedžere]: Savas īpatnības un auditorija ir katram žanram. Ir tādi, kurus klausās tikai angliski.
Runājot par žanriem un stiliem, vai savam «melodiskajam rokam» esat mēģinājuši atrast noteiktāku apzīmējumu?
Emīls: «New Romantic».
Saistībā ar britu astoņdesmito gadu jauno romantiķu strāvojumu?
Emīls: Vēl jaunāki – superjaunie.
Imanta Kalniņa mūzikas saknes savukārt meklējamas sešdesmitajos septiņdesmitajos, hipiju subkultūrā…
Emīls: Laiki mainās, un katrs jauns žanrs neizbēgami ietekmējas no visa kā: no hipijiem, disko, alternatīvās mūzikas. Mainās skanējums, bet ideja un jēga jau paliek diezgan līdzīga. Viss ir viens.
Kristiāns: Ietekmēšanās no Imanta Kalniņa jo saprotamāka ir tāpēc, ka viņš arī ir romantiķis. Runājot par dziesmām topošajam albumam, kura mūzikas autori esam mēs paši un par kuru runāt pagaidām nav vērts citādi kā tikai projekta līmenī, tas, ko jūtu dziedot un dzirdu spēlējam, šo ietekmi tiešām apliecina.
Turnejas atklāšanas koncertā tā arī noturējāties nepagaršojuši kokteili «Ar straumēm uz jūru»…
Kārlis: … strādājām…
Un kā varētu garšot no sešām sastāvdaļām brūvēts kokteilis «Autobuss debesīs»?
Kristiāns: Uzreiz grūti izdomāt. Lai tas paliek kā mājasdarbs.
Teiksim, kā turnejas darbs – līdz noslēguma koncertam.
Visi: Norunāts.
