Dažādu iemeslu dēļ Latvijā uzņēmējdarbību nereti nākas īstenot pēc principa «acis darba izbijās, rokas darba nebijās». Ja zūd cerības sasniegt amatpersonu veselo saprātu, kā nezaudēt biznesu un spēt pacelties jaunā, daudz stabilākā līmenī? Šo jautājumu uzdevām Jelgavas autobusu ražotāja «AMO Plant» bijušajam direktoram, uzņēmuma «Ferrus» padomes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam, kurš par spīti visām iepriekšējām grūtībām neesot zaudējis cerību Latvijā atjaunot autobūvniecības jomu un modernizēt pasažieru pārvadājumu sistēmu.
– Šobrīd Jelgava ir vienīgā pilsēta, kurā kursē «AMO Plant» ražotnē sakomplektētie autobusi. Nedaudzus autobusus izmanto arī Jūrmalā. Vai ir vērts vēlreiz riskēt, ņemot vērā, ka valstī kopumā autobusu maršrutu, reisu un pasažieru skaits nepalielinās?
– Esmu uzņēmējs un zinu, ka bizness nozīmē risku vadību. Strauji mainīgajā pasaulē nekam nav iespējams dot simtprocentīgu garantiju. Kad «Ferrus» speciālisti pabeidza darbu «AMO Plant» projektā, sākās jauna lappuse mūsu uzņēmuma vēsturē. Mēs negribējām apstāties, jo «AMO Plant» projekta laikā ieguvām jaunu pieredzi un zināšanas, kā arī ieguvām kontaktus ar starptautiskiem partneriem, izpildot interesantu eksporta pasūtījumu. «AMO Plant» sakomplektētos autobusus mēs ne tikai nepieciešamības gadījumā remontējam, bet arī analizējam šo autobusu ekspluatācijas nianses. Mums ir svarīgi zināt pasažieru viedokli, cik komfortabli tie ir ikdienas lietošanā. Maijā mūsu darbinieki atgriezās no komandējuma Holandē, kur apguva pieredzi visu koncerna «VDL» ražoto autobusu modeļu komplektēšanā, un mēs nedrīkstam zaudēt šos zinošos speciālistus, tādēļ izvērtējam iespēju atjaunot autobusu ražošanu Latvijā sadarbībā ar partneriem no Holandes. Paralēli inženiertehnisko un organizatorisko jautājumu risināšanai nodarbojamies ar iespējamās sadarbības attīstīšanu starp Eiropas valstīm un Krieviju.
– Taču šobrīd nav atceltas rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai. Un neviens neņemas prognozēt, cik ilgi tās vēl būs spēkā.
– Vismaz līdz šim sankcijas nav ietekmējušas mūsu kontaktus ar partneriem Krievijā. Jāsaprot, kurp virzās Krievija un kādā veidā šodienas situācijā ir iespējams veidot sadarbību. Bijušās PSRS valstīs transporta joma ir diezgan vājā stāvoklī, jo nekādi milzīgi uzlabojumi nozarē šo 20 gadu laikā nav veikti. Taču tas ir interesants izaicinājums no transporta sistēmas modernizācijas aspekta. Mums ir nepieciešamās zināšanas, kā no novecojuša autoparka izveidot modernu transporta pakalpojumu uzņēmumu, kas ietver ne tikai ražošanu – komplektēšanu un servisu –, bet arī finanšu bloku. Mūsu jaunais projekts paredz kompleksu risinājumu pilsētu sabiedriskā transporta sistēmu uzlabošanai, un patlaban mēs izstrādājam programmu, kas paredz pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju. Faktiski mēs pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem varam piedāvāt autoparka uzturēšanas, remonta un ekspluatācijas pakalpojumus. Laikā, kad transporta uzņēmumiem trūkst līdzekļu sava autoparka modernizācijai, šāda darbu koordinēšana palīdzētu atrisināt daudzas problēmas. Un mūsu autotransporta vadības sistēmu var pielāgot arī Krievijas specifikai. Gribu arī atgādināt, ka «AMO Plant» projekts jau sākotnēji bija plānots kā loģistikas tilts Eiropas Savienības valstu labāko tehnisko projektu realizācijai transporta jomā un to adaptācijai Krievijas tirgum.
– Vai mēģināsiet vēlreiz pielāgoties arī Jelgavas apstākļiem?
– Lai Latvijā izveidotu koncerna «VDL» autobusu komplektēšanas ražotni, piesaiste konkrētām «sienām» nav nepieciešama. Svarīgākais ir saprast, kāda ir mūsu vieta Latvijas tirgū. Šobrīd mēs izvērtējam vairākus variantus, taču pagaidām vairāk raugāmies Jelgavas virzienā, kur dzīvo daudzi mūsu darbinieki. Turklāt arī ar pilsētas pašvaldību mums ir pietiekami konstruktīvas attiecības – kopš «AMO Plant» darbības uzsākšanas mums izveidojās laba sadarbība ar Jelgavas Domi, jo visi jautājumi un problēmas tika risinātas pietiekami ātri un konkrēti. Jelgavā ir saglabāta arī tehnisko un inženierzinātņu speciālistu kalve. Taču skaidrs, ka inženieris nekļūst par profesionāli uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas. Viņam nepieciešama reāla praktiskā pieredze. Esmu daudz runājis ar kolēģiem inženieriem no koncerniem «Porshe», «VDL». Esmu apmeklējis zinātniski tehniskos centrus, kur praktiski apmāca inženierus. Un biju ļoti pārsteigts par redzēto! Tur ir izmēģinājuma laukumi, laboratorijas, kurās strādā tūkstošiem cilvēku. Latvijā šādu centru nav, kā dēļ zināmā mērā ir pazaudēta vesela paaudze potenciālo inženieru. Mums darbojas tikai atsevišķi uzņēmumi, kuri ir spējuši saglabāt savus inženierus. Savukārt inženieru konstruktoru Latvijā faktiski vairs nav – tos šobrīd var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Latvija ģeogrāfiski atrodas Eiropas nomalē, tāpēc mēs objektīvi nespējam piesaistīt potenciālo lielo investoru interesi ieguldīt šeit līdzekļus modernajās tehnoloģijās, jo viņi nesaskata izdevīgumu šeit veidot inženiertehniskos parkus. Taču mums kaimiņos ir Krievija, kam ir ļoti nepieciešamas modernās tehnoloģijas. Manuprāt, ja neizmantosim šo faktoru un nekļūsim par inženiertehnisko risinājumu tranzīta ceļu starp rietumiem un austrumiem, diemžēl paliksim importētās produkcijas patērētāju valsts. Ja mums patiešām izdosies atjaunot autobusu ražošanu Jelgavā, nav izslēgts, ka koncerns «VDL» savu pasūtījumu izpildi sāks nodrošināt nevis kādā citā Eiropas valstī, bet tieši Latvijā.
– Varam iedomāties, ka Latvijas pasažieru autopārvadājumu nozare varēja savus autoparkus modernizēt, vecos autobusus aizstājot ar «AMO Plant» ražotajiem. Taču «krievu» autobuss tā arī nesaņēma «zaļo gaismu» valstī kopumā. Domājat, ka holandieši būs mums mīļāki?
– Mūsu kolēģi Holandē nespēja saprast, kāpēc situācijā, kad pašiem valstī ir savs autobusu ražošanas uzņēmums, Latvija iepērk salīdzinoši dārgākus autobusus no citām valstīm. Kad sākām tirgot «AMO Plant» autobusus un piedalījāmies iepirkumu konkursos, vienlīdzīgos apstākļos lēmums par konkursa uzvarētāju nebija mums labvēlīgs. Taču varu apgalvot – mūsu piedāvājums bija izdevīgs. Izmaksas uz vienu kilometru bija zemākas, rūpnīcā ir pēcpārdošanas servisa nodrošināšana, rezerves daļas. Turklāt mēs arī labāk pārzinām Latvijas ceļu infrastruktūras specifiku, arī autobusu šoferu un pasažieru mentalitāti. Taču dažreiz administratīvā resursa saprāts darbojas pretēji jebkādai loģikai.
– Kad Latvijā varētu tikt sakomplektēts pirmais koncerna «VDL» autobuss?– Ja viss notiks, kā plānots, jau šā gada rudens beigās.
