Vasara tiek uzskatīta par īstu autobraucēju laiku, un tieši šajā gada posmā uz ceļiem sastopams tik daudz auto kā nekad.
Vasara tiek uzskatīta par īstu autobraucēju laiku, un tieši šajā gada posmā uz ceļiem sastopams tik daudz auto kā nekad. Liela daļa transporta līdzekļu tiek ekspluatēta cauru gadu, taču ir virkne autobraucēju, kas savus riteņotos draugus izmanto tikai vasarā, gada aukstajā daļā tos attiecīgi ieziemojot, tādējādi arī pasargājot no uz ceļiem bagātīgi bērtajiem sāls krāvumiem.
Taču pēc katras ziemas nāk pavasaris, un tas neapšaubāmi ir laiks, kad atkal jāsāk domāt par jauno braukšanas sezonu. Taču pirms tās ir lietderīgi automobili pārbaudīt, īpaši pievēršot uzmanību virknei detaļu un mezglu, kas ilgstošas stāvēšanas laikā, iespējams, kļuvuši nelietojami.
Eļļa
Lielo pirmssezonas apskati var sākt kaut vai ar eļļu. Maldīgs ir priekšstats, ja automobilis kādu laiku nav ticis izmantots, arī motorā ielietā eļļa joprojām ir kā jauna. Lai gan būtiskākā nozīme eļļas nomaiņā allaž tikusi pievērsta nobraukumam, novārtā nevajadzētu atstāt arī tās izskatu. Pat, ja paredzētais nobraukuma intervāls vēl nav sasniegts, bet smērviela kļuvusi necaurspīdīga (tas gan neattiecas uz dīzeļmotoriem, kur eļļa tāda kļūst jau pēc dzinēja pirmajiem apgriezieniem) vai tajā manāmas izdiluma daļiņas, ir skaidrs, ka kvalitatīvās īpašības vismaz daļēji ir zudušas, un eļļu nomainīt labāk uzreiz, negaidot kārtējo «desmittūkstoti» uz odometra.
Akumulators
Ja akumulatoru baterija visus ziemas mēnešus bijusi atstāta «uz automašīnas» (neatkarīgi no tā, pievienota vai ne), ir nepārprotami skaidrs, ka notikusi ievērojama pašizlāde, un nav izslēgts, ka būs nepieciešama akumulatora tiešā uzlādēšana. Vēlams pārliecināties arī par izvadspaiļu un savienojumu stāvokli, un apsūbējuma gadījumā to notīrīt, pēc tam ieziežot ar īpašu smērvielu – tehnisko vazelīnu. Pazemināta elektrolīta līmeņa gadījumā tā daudzums jāpapildina tikai ar destilētu ūdeni.
Gandrīz pilnīgi droši, ka vismaz daļa elektriskajā ķēdē saslēgto agregātu būs noklājušies ar putekļu, netīrumu, kondensāta u.c. kārtiņu. Tā var izraisīt strāvas noplūdes, tādēļ labāk uzreiz notīrīt. Šim nolūkam var būt noderīgi aerosola baloniņos pildītie no mitruma atbrīvojošie līdzekļi.
Benzīna padeve
To var viegli pārbaudīt, noņemot attiecīgu pievadu no degvielas dozētāja un īslaicīgi «pazāģējot» vai arī izmantojot rokas sūkņa sviru (ja vien tāda ir). Ja degviela «nepienāk», tā jāsūc mākslīgi, izmantojot kādu sūkni (daudzi to dara ar muti), lai saīsinātu laiku, kad sūknis darbojas tukšgaitā.
Pie viena ieteicams pārbaudīt arī benzīna piegādes pievadcaurulīšu savienojumu hermētiskumu. Vajadzības gadījumā tās jānomaina, taču tikai ar speciālām, no benzīna izturīgas gumijas izgatavotām caurulītēm. Līdzīga «opera» attiecas arī uz citām gumijas šļūtenēm un no šāda paša materiāla gatavotām detaļām (putekļu aizsarggumijas, piedziņas siksnas, bremžu šļūtenes u.c.) – temperatūras svārstību ietekmē (īpaši, kad temperatūras pārsvarā ir zem nulles) gumija nocietinās un plaisā, tādēļ attiecīgās detaļas savu tiešo funkciju veikšanai kļūst nederīgas un ir jāmaina.
Bremžu un dzeses šķidrums
Tā kā bremžu šķidrumam piemīt tieksme piesaistīt mitrumu, saprotams, ka, laikam ejot, ūdens koncentrācija tajā palielinās, savukārt vārīšanās temperatūra – samazinās. Turklāt, tai samazinoties līdz bremžu sasilšanas temperatūrai, bremzēšanas procesā šķidrums uzvārās un pāriet gāzveida stāvoklī, kas pēc būtības nozīmē, ka braucamais paliek bez bremzēm. Lielākajai daļai jaunu bremžu šķidrumu vārīšanās temperatūra ir līdz pat plus 250oC, bet jau pēc pāris gadu ekspluatācijas ar mitruma koncentrāciju aptuveni 4% šī temperatūra nokrītas jau gandrīz uz pusi.
Bieži dzirdēts mīts, ka galvenais dzeses šķidruma kvalitātes rādītājs ir tā krāsa. Patiesībā zili zaļi bezkrāsaino šķidrumu var uzskatīt par pietiekami kvalitatīvu, ja vien tas ir dzidrs. Savukārt saduļķošanās nozīmē, ka gaidāma pastiprināta metāla detaļu rūsēšana, tādēļ šķidruma nomaiņa ir vismaz vēlama, ja ne obligāta.
Zināms, ka rūpīgam saimniekam automobilis allaž atdara ar labu, un lieka uzmanība pēc auto ziemas guļas par ļaunu nenāks. Jāpatur gan prātā, ka automobilim var būt arī lietas, kuru testēšanu vajadzētu atstāt speciālista ziņā, piemēram, elektroniskais vadības bloks. Citādi labu ceļavēju var gadīties atlikt līdz nākamajai sezonai.
