Atbalstīsim, veicināsim, pilnveidosim, sadarbosimies – lielākoties izvairīgām frāzēm 2009. gadā politiskie spēki priekšvēlēšanu programmās bruģēja ceļu uz Jelgavas Domi; «Ziņas» apkopo nepadarītos darbus.
Lai gan priekšvēlēšanu programmās 2009. gada pašvaldību vēlēšanās krīzes kulminācijā partijas lielākoties iekļāva skaļus lozungus un mazāk tādus darbus, kuru rezultātu vēlētāji var izmērīt, politiķi solīja arī virkni konkrētu lietu. Ar pieciem (no 15) deputātiem Jelgavas Domē ievēlētās varas partijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvji, no kuriem jelgavnieki varētu gaidīt visvairāk paveikto darbu, tagad atzīst, ka dažas lietas tomēr nav sanācis īstenot. «Ziņas» ielūkojas pie varas esošo koalīcijas partiju solījumos un vērtē, kas no tiem četros gados nav īstenots.
ZZS – desmit rotaļlaukumi iekšpagalmos
Ar saukli «Vienoti Jelgavai!» ZZS deputātu kandidāti vēlētājiem solīja četros gados kā prioritāti izvirzīt uzņēmējdarbības attīstību ar mērķi, ka pilsētā ienāks vismaz pieci jauni ražošanas uzņēmumi. Tagad kā nopietnāko var minēt tikai zemnieku kooperatīvu izveidoto SIA «Latvijas piens».
Vēlētājam nav rīku, kā izmērīt solījumu veicināt LLU zinātniskā potenciāla izmantošanu un biznesa inkubatora attīstību jaunu uzņēmumu un jaunu produktu radīšanā. Tāpat grūti būtu izvērtēt, kā izpaudies ZZS solītais atbalsts Jelgavas darba tirgū iekļaut LLU absolventus.
Taču ZZS var lepoties, ka izpildījusi solījumu līdz diviem miljoniem latu palielināt sociālā atbalsta budžetu, kas šogad solīto summu pārsniedz par 3264 latiem.
ZZS solīja modernizēt Raiņa parku, labiekārtot Zemgales tehnoloģiskā parka teritoriju un izbūvēt vismaz desmit bērnu rotaļu laukumus iekšpagalmos un piecus sporta spēļu laukumus. Arī šos solījumus padarīto darbu sarakstā neielikt.
Varas partija apņēmās katru gadu ielu rekonstrukcijā ieguldīt ne mazāk kā sešus miljonus latu, īpaši akcentējot asfalta virskārtas atjaunošanas programmu, kas gan palikusi neīstenota. Īpaši plašāks nav kļuvis veloceliņu tīkls, ko ZZS grasījās pagarināt no septiņiem līdz 15 kilometriem, bet četru gadu laikā radījusi tikai divus – daļā Dobeles šosejas un J.Čakstes bulvārī. Solījumu līmenī palikusi arī apņemšanās veltīt atsevišķu programmu pilsētas ietvju un iekšpagalmu sakārtošanai.
Nav zināms, kā šo gadu laikā izpaudies atbalsts uzņēmēju Konsultatīvās padomes darbam, iesaistot uzņēmējus Jelgavas attīstībā. Tāpat grūti būtu izmērīt solījumu «attīstīsim Jelgavu kā studentu galvaspilsētu».
ZZS solīja turpināt ielu apgaismojuma sakārtošanu, īpaši nomalēs.
«Jaunā laika» godīgums un atklātība
Partijas «Jaunais laiks» (tagad – «Vienotība») darbības pamatprincipi 2009. gadā bija godīgums, profesionalitāte un atklātība. «Mūsu mērķis ir katrā pašvaldībā nodrošināt godīgu pārvaldi,» pirms četriem gadiem apņēmās politiķi. Iespējams, tieši godīguma dēļ jau pirms diviem gadiem no partijas izslēgts korupcijā vainotais Jelgavas slimnīcas šefs Andris Ķipurs. «Uz papīra» palicis arī solījums par lēmumu pieņemšanas atklātību, jo pilsētas mēra vietnieks Aigars Rublis uz žurnālistu telefonzvaniem neatbild.
Tāpat kā koalīcijas ietekmīgākā partija arī «Jaunais laiks» solīja palielināt iedzīvotāju drošību pilsētas ielās, turpinot ielu un to apgaismojuma sakārtošanas programmu, kā arī atbalstīt iekšpagalmu teritoriju labiekārtošanu, izmantojot pašvaldības un privātā kapitāla līdzfinansējuma modeli. Partija apņēmās izveidot bērnu rotaļu un sporta laukumus pilsētā un labiekārtot iedzīvotāju atpūtas vietu Raiņa parkā.
Četru gadu laikā pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja saņemt kvalitatīvus un visiem pieejamus komunālos pakalpojumus, bet līdz 2011. gadam «Jaunais laiks» solīja uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti un paplašināt ūdens un kanalizācijas tīklus, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus.
Jelgavnieki diez vai var slavēt partiju par solījumu sekmēt izmaksu samazināšanu siltuma ražošanā, izmantojot koģenerācijas stacijas un lētāku kurināmā veidu, piemēram, biogāzi un biomasu. Savukārt apņemšanās izmantot atkritumu poligonu biogāzes elektrības ražošanai gan īstenota – «Jaunais laiks» solīja palielināt budžeta ienākumus no tās pārdošanas, bet, kā «Ziņas» vēstīja pagājušajā nedēļā, palielināti tiks vien šā politiskā spēka vietējā līdera A.Rubļa ģimenes ieņēmumi, jo biogāzes staciju pie poligona iekārtojusi nevis pašvaldība, bet A.Rubļa sieva kopā ar citiem biznesa partneriem.
«Visu Latvijai!»/TB-LNNK – 100 latu katram jaundzimušajam
Varas partiju koalīcijai uzreiz pēc vēlēšanām pieslējās arī vienīgais no «Visu Latvijai!»/TB-LNNK ievēlētais deputāts Jurijs Strods. Viņa partija vēlētājiem solīja Jelgavu veidot par latvisku un saimnieciski plaukstošu pilsētu. Partijas programmā darāmā sarakstā palikusi gan mērķtiecība pašvaldības darbībā, iestāžu un atsevišķu amatpersonu darbu novērtējot atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem, nevis formālai rīcībai, gan atklātība pret sabiedrību, savlaicīgi informējot par pašvaldības plāniem un iesaistot sabiedrību pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā.
«Visu Latvijai!»/TB-LNNK solīja veicināt konkurenci, lai monopoluzņēmumi (siltums, ūdens, atkritumi, utt.) būtu spiesti saimniekot ekonomiski. «Izveidosim iespēju atslēgties no centrālapkures,» arī ar tādu saukli balsis vāca J.Stroda partija. Viņš solīja labiekārtot parkus un skvērus, iekārtot bērnu rotaļu laukumus, atbalstīt daudzdzīvokļu namu pagalmu sakārtošanu. Sociālajā jomā partija apņēmās palielināt budžetā paredzētos sociālos pabalstus trūcīgajiem, nodrošināt brīvpusdienas pamatskolās un piešķirt pabalstu jaundzimušajiem jelgavniekiem 100 latu apmērā.
«Visu Latvijai!»/TB-LNNK solīja izvietot Jelgavā latviskus mākslas objektus un arhitektūras formas, kā arī uzstādīt pieminekli Zemgales vēstures dižākajām personām – Viesturam un Namejam.
Programmā vēl palikuši tādi solījumi kā apņemšanās piešķirt dienesta mājokļus jaunajiem speciālistiem – skolotājiem, nodrošināt nepieciešamo vietu skaitu bērnudārzos, kompensēt Jelgavas skolēniem ieejas maksu pašvaldības muzejos, veicināt kinoteātra izveidi. ◆
