Par katru autobusa reisu pasažieru pārvadātāji Jelgavas autoostas saimniekiem spiesti maksāt piecus latus. Ievērojamās autoostu nodevas, kas mēnesī sasniedz vairākus tūkstošus latu, pašlaik ir viens no iemesliem, kādēļ pārvadātājiem rodas milzīgi zaudējumi. Tā kā tos daļēji sedz valsts, tuvākajos mēnešos situāciju plānots mainīt, ļaujot uzelpot gan valsts budžetam, gan autobusu parkiem, savukārt autoostām liekot meklēt citas peļņas iespējas.
Patlaban saskaņā ar valdības noteikumiem jebkuram pasažieru pārvadātājam ir pienākums izmantot autoostu pakalpojumus, bet tās savukārt drīkst aprēķināt maksu par reisu apkalpošanu. Noteikumi autoostu saimniekiem sniedz diezgan lielu brīvību, ļaujot plānot noteiktu peļņu, bet neņemt vērā autobusu noslogotību.Seši lati par reisuRajona pasažieru pārvadātāja firmai «Migar» gadā rodas 339 000 latu zaudējumi (valsts apņēmusies kompensēt 70 procentu), un firma rēķina, ka pārlieku augsto autoostas nodevu dēļ vairāk nekā trešdaļa rodas no tām. Kā «Ziņām» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Maļko, par katru reisu firma Jelgavas autoostas nomniecei SIA «Rīgas Starptautiskā autoosta» maksā piecus latus (plus PVN). Gadā tie ir ap 90 000 latu, un «Migar» vadība uzskata, ka tas ir nesamērīgi daudz salīdzinājumā ar saņemto pakalpojumu – biļešu kasu darbu un perona izmantošanu. Turklāt maksa par reisu pēdējā gada laikā augusi desmit reižu – no 50 santīmiem līdz vairāk nekā pieciem latiem. «Migar» rosinājusi gan Pasažieru pārvadātāju asociāciju, gan Autotransporta direkciju un pašvaldības risināt šo problēmu. Kā vienu no variantiem firma min iespēju nodalīt maksu par kases pakalpojumiem un perona izmantošanu. Tad varētu noteikt citu vietu, kur iekāpt un izkāpt pasažieriem, autoostai maksājot tikai par biļešu tirgošanu. SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) par autoostas izmantošanu katru mēnesi maksā 14 000 latu, atklāj JAP valdes loceklis un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Pēteris Salkazanovs. Savukārt uzņēmuma zaudējumi mēnesī sasniedz 50 000 latu. Nodevas sola samazināt uz pusi«Autoostām jāsamazina infrastruktūras izmaksas, kas nav saistītas ar pasažieru pārvadāšanu,» uzsver P.Salkazanovs, piebilstot, ka nodevas par reisiem pašlaik ir «neadekvāti lielas». Latvijas pasažieru pārvadātāji 2008. gadā autoostām samaksāja trīs miljonus latus, bet kopumā pārvadātāju pērnais gads noslēdzās ar 33 miljonu latu zaudējumiem. LPPA prezidentam piekrīt arī Autotransporta direkcija, kas pēc «Migar» vadības rosinājuma izpētījusi nodevu apjomus un aprēķināšanas kārtību citās autoostās. «Maksa par reisiem ir pārāk augsta,» saka direkcijas Sabiedriskā transporta daļas vadītājs Raimonds Timma un skaidro, ka šādam secinājumam ir objektīvi iemesli. «Autoostas nevar attīstīties tikai uz pārvadātāju rēķina, un tās nevar būt arī pamatbiznesa veids, kas jāuztur valstij,» bilst R.Timma. Veiksmīgs piemērs viņa ieskatā ir Jēkabpils autoosta, kur darbojas arī citi komercobjekti. Autotransporta direkcija nupat sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tie paredz nodevas par reisiem samazināt par 20 – 50 procentiem un spēkā stāsies pēc mēneša vai diviem. Noprotams, ka par izcenojumu samazināšanu likusi domāt nevis autoostu «apetīte», jo to ieņēmumus pēc būtības garantē valsts, bet gan budžeta samazinājums. Autoosta vai gateris? Kaut arī LPPA pēc būtības piekrīt normatīvu izmaiņām, asociācijas biedrs un Bauskas autoostas īpašnieces SIA «Aips» saimnieks Uldis Kolužs nodevu maksu samazinājumu sauc par absurdu. Viņš uzsver, ka autoostu galvenā funkcija ir pasažieru pārvadājumi – kasu darbs, peroni, autobusu stāvvietas, uzgaidāmās telpas, tualetes. Bauskas autoosta par telpu nomu komercobjektiem mēnesī saņemot 800 latu, un tā ir tikai neliela daļa kopējā apgrozījuma. 95 procenti ieņēmumu tiekot tērēti pasažieru pārvadājumiem. «Vai mums daļā telpu būtu jāatver kokzāģētava, vai varbūt autoosta jāpārvērš par lielveikalu?» ironizē U.Kolužs. Viņaprāt, svarīgāk ir nevis samazināt nodevu apmēru visām autoostām, bet gan tās noteikt atbilstoši pieejamajam servisam un ieguldījumiem. Baušķenieki pērn par 220 tūkstošu latu aizdevumu atjaunojuši autoostu, un patlaban tā ir viena no pievilcīgākajām un modernākajām valstī. Savukārt Jelgavas autoostu U.Kolužs sauc par vēstures pieminekli. «Ja neko neiegulda attīstībā, nodevas jāsamazina. Valstij jāpēta izcenojumu pamatotība, nevis visiem jāpiemēro viena nodeva,» iebilst «Aips» vadītājs. Bauskas autoostā reisa maksa esot ap četriem pieciem latiem. Ja būs jātaupa, atlaidīs darbiniekus«Tas ir bizness,» uz jautājumu par reisu nodevām atbild akciju sabiedrības «Rīgas Starptautiskā autoosta» (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Viņa akcentē – RSA bijusi vienīgā, kas uzņēmusies saimniekot Jelgavā, jo neviens cits to nav gribējis. «Nodevas ir ekonomiski pamatotas atbilstoši normatīviem,» skaidro V.Gromule, piebilstot, ka pēdējā gada laikā veiktas arī investīcijas – salāpītas bedres laukumā un pie peroniem, uzlikti jauni informācijas dēļi un kosmētiski izremontētas uzgaidāmās telpas un darbinieku kabineti. Nopietnākus ieguldījumus nevarot veikt, jo nomas līgums noslēgts tikai līdz šā gada beigām. «Milzīgas investīcijas nesolījām,» viņa taisnojas. Iepriekšējais saimnieks – JAP – neesot pat par bedrītēm parūpējies. RSA draud – ja būs jāsamazina reisu nodevas, vispirms saruks darbinieku skaits un algas, nevis tiks meklētas citas taupības iespējas uzņēmumā.
